Pasaules Veselības organizācija (PVO) paziņojusi, ka globālā koronavīrusa pandēmija vairs nav uzskatāma par starptautisku ārkārtas situāciju veselības jomā. Vai tas nozīmē, ka par Covid-19 pandēmiju, tostarp par vakcināciju un vakcinācijas sertifikātiem, varam aizmirst, vai tomēr piesardzība jāsaglabā, un kam par šo piesardzību būtu jādomā īpaši, ceturtdien, 11. maijā pulksten 12.00 raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns izjautāja profesori, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionāra "Latvijas Infektoloģijas centrs" galveno ārsti Baibu Rozentāli un Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību uzraudzības un imunizācijas nodaļas vadītāju Larisu Savrasovu.
Kā ziņots, PVO vadītājs Tedross Adanoms Gebrejesuss piektdien Ženēvā paziņoja par augstākā trauksmes līmeņa atcelšanu. Tas bija spēkā trīs gadus.
PVO paziņojumam nav tiešas ietekmes, jo katra valsts pati izlemj, kādi aizsardzības pasākumi tiek īstenoti. Tedross uzsvēra, ka koronavīruss nav sakauts un turpina izplatīties pasaulē, tas ir bīstams un tam jebkurā brīdī var veidoties jauni bīstami paveidi.
Tomēr PVO sekoja neatkarīgu ekspertu komitejas ieteikumam un atcēla augstāko trauksmes līmeni, jo ir pārliecināta, ka tagad ir pieejami labi instrumenti, lai aizsargātu cilvēkus no šī vīrusa.
Savukārt otrdien Latvijas valdība nolēma atcelt prasību lietot sejas maskas ārstniecības un ilgstošas sociālās aprūpes iestādēs.
Prasība lietot sejas maskas tika ieviesta Covid-19 pandēmijas dēļ, bet tagad Covid-19 epidemioloģiskā situācija gan Latvijā, gan pasaulē kopumā ir uzlabojusies, tāpēc secināts, ka no šādas prasības var atteikties.
Pēdējā laikā vairs nav novērojami uzliesmojumi ar ļoti lielu Covid-19 inficēto skaitu, kā arī Covid-19 saslimšana vairumā gadījumu norit vieglā formā un slimnīcās nonāk mazāks skaits pacientu ar pamatdiagnozi Covid-19. Tādēļ, Veselības ministrijas (VM) vērtējumā, Covid-19 vairs nerada tik augstu risku veselības aprūpes sistēmai kā tas bija agrāk un šobrīd Covid-19 ir pielīdzināma citām cirkulējošām respiratorām infekcijām, piemēram, sezonālajai gripai.
VM norāda, ka Covid-19 epidemioloģiskās drošības pasākumi ir jāpielīdzina citiem respiratoro infekciju ierobežojošiem pasākumiem, tai skaitā regulējums sejas masku lietošanai. Līdz ar to grozījumi paredz, ka sejas maskas var nelietot ārstniecības iestādēs un sociālās aprūpes centros.
Vienlaikus tiek paredzētas tiesības ārstniecības iestādēm un sociālās aprūpes centriem, noteikt nepieciešamību lietot sejas maskas gan darbiniekiem, gan pacientiem, gan apmeklētājiem, izvērtējot riskus atbilstoši reģionālajai epidemioloģiskajai situācijai. Šāda situācijas varētu būt, piemēram, uzliesmojumu gadījumā konkrētajā iestādē.
Šobrīd par valsts budžeta līdzekļiem institūcijās var testēt ar Covid-19 antigēna testiem darbiniekus ar augšējo elpceļu infekcijas pazīmēm un var testēt klientus ar Covid-19 skrīninga testiem. Grozījumi paredz, ka šīs normas ir piemērojamas līdz 2023. gada 30. jūnijam. Minētās normas pārejas periodā ir plānots saglabāt, jo valsts sociālās aprūpes centru rīcībā vēl ir palikuši gan Covid-19 antigēna testi darbiniekiem, gan Covid-19 skrīninga testi klientiem.
Gadījumos, ja darbiniekam ir negatīvs Covid-19 tests, bet ir augšējo elpceļu infekcijas slimību pazīmes, darbinieks nedrīkst apmeklēt darbu klātienē, jo tas var izraisīt respiratoro vīrusu izplatību darbavietā.
Raidījuma "Spried ar Delfi" jaunākās epizodes ir pieejamas Apple un Spotify podkāstos!
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!