Līdz ar karstāku laiku un naktīs atvērtiem mājokļu logiem, festivālu un brīvdabas pasākumu laiku, kā arī auto un motobraucēju izrādīšanos aktuālāks kļūst jautājums par traucējošajiem trokšņiem pilsētā naktī. Vai un kā trokšņošanu naktīs iespējams ierobežot, par to otrdien, 20. jūnijā pulksten 12.00 raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns izjautāja Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieci, Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas priekšsēdētāju Lindu Ozolu ("Kods Rīgai") un iniciatīvas "Naktsmieru Rīgai" koordinatori Maiju Krastiņu.
Kā ziņots, Saeima 15. jūnijā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā, kas nosaka juridiskām personām, tajā skaitā izklaides vietām, maksimālo sodu par trokšņošanu 5000 eiro.
Noteikts, ka par sabiedriskās kārtības traucēšanu, pārkāpjot vispārpieņemtās uzvedības normas un traucējot personas mieru, iestādes, komersanta vai citas institūcijas darbu vai apdraudot savu vai citu personu drošību, juridiskajai personai piemēro brīdinājumu vai naudas sodu līdz 5000 eiro.
Līdz ar to pēc būtības pieņemts Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Andreja Judina (JV) priekšlikums par maksimālā soda apmēru. Pieņemts arī Tieslietu ministrijas piedāvājums atteikties no minimālā soda, tā vietā nosakot brīdinājumu.
Pieņemto izmaiņu anotācijā skaidrots, ka tās izstrādātas, lai reaģētu uz publiskajā telpā vairākkārt izskanējušo un aktualizēto jautājumu par sabiedriskās kārtības traucēšanu publiskās izklaides vietās ar ļoti skaļu mūziku, kā, piemēram, bāros, kafejnīcās un naktsklubos.
"Tas rada diskomfortu, traucē personu mieru un ietekmē iedzīvotāju dzīves kvalitāti," norāda komisijā. Bieži vien attiecīgās izklaides vietas atrodas dzīvojamo māju pirmajos stāvos vai pagrabstāvos, kur troksnis katru nakti izskan līdz pat augšējiem stāviem. Rīgas pašvaldības policija saņem ļoti lielu skaitu izsaukumu par trokšņošanu – pagājušajā gadā tas ir bijis 10 077 reizes, norādīts likumprojekta pamatojumā.
Juridiskas personas būs iespēja saukt pie administratīvās atbildības ne tikai par trokšņu radīšanu, bet arī par jebkādu citu darbību, kas traucē sabiedrisko kārtību un cilvēku mieru.
Likumā vienkāršots un atvieglots mehānisms pašvaldības policijai reaģēt uz iedzīvotāju sūdzībām par sabiedriskās kārtības traucēšanu ar skaļas mūzikas atskaņošanu publiskās izklaides vietās.
Rīgas Apkaimju alianses pārstāvis Māris Jansons norādījis, ka problēma ir to personu rīcība, kuriem trokšņošana ir bizness un kuri jau pasākuma organizēšanas tāmē bez maz vai ieraksta soda naudas nomaksu. Šādiem apzinātiem trokšņotājiem svarīgi ir piemērot lielākus sodus.
Juridiskā komisija paralēli aicinājusi Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV) izveidot starpinstitucionālu darba grupu, kurā atbildīgās instances strādātu pie plašāka regulējuma traucējošo trokšņu problēmas risināšanai. Dažādu iestāžu sadarbība nepieciešama, ņemot vērā, ka jautājums skar vairākas jomas, tajā skaitā, uzņēmējiem sākotnēji nosakāmās prasības.
Raidījuma "Spried ar Delfi" jaunākās epizodes ir pieejamas Apple un Spotify podkāstos!
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv