Šonedēļ parlamenta komisijās tika apspriests Izglītības un zinātnes ministrijas informatīvais ziņojums par skolu tīkla reformu. Ko reforma paredz, kāds ir tās mērķis, kādas pretenzijas pret to ir apspriešanā iesaistītajām organizācijām, un svarīgākais – vai skolu slēgšana uzlabos izglītības kvalitāti, par to ceturtdien, 10. augustā raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns izjautāja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Izglītības departamenta direktori Edīti Kanaviņu un Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas prezidentu, Siguldas Valsts ģimnāzijas direktoru Rūdolfu Kalvānu.
Kā vēstīts, lai izglītības iestāde varētu saņemt valsts budžeta finansējumu pilnā apjomā, plānots noteikt minimālo skolēnu skaitu klasē atkarībā no urbanizācijas līmeņa, kā arī ievērot urbanizācijas līmeni – jo blīvāk apdzīvota teritorija, jo lielāku skolēnu skaitu klasē un vairāk klašu komplektu būs nepieciešams nodrošināt.
Atbilstoši IZM redzējumam, valstspilsētās un administratīvajos centros minimālajam skolēnu skaitam visās četrās klašu grupās būs jānodrošina vismaz 120 skolēni. Pašvaldībās ārpus administratīvajiem centriem 1.-3. un 4.-6.klašu grupās minimālais skolēnu skaits, atbilstoši ministrijas iecerei, būtu 30 skolēni, bet 7.-9. un 10.-12.klašu grupās - 60 skolēni. Savukārt pierobežā un reti apdzīvotās pašvaldībām skolēnu skaitam trīs klašu grupās līdz 9.klasei būtu jābūt 30, bet vidusskolā – 60.
Kvantitatīvie kritēriji 1.-6.klašu grupā būs rekomendējoši, bet 7.-12.klašu grupā – saistoši visām pašvaldībām. Lēmumu par izglītības iestāžu tīkla reorganizāciju pašvaldībai būs jāpieņem, to saskaņojot ar ministriju.
Vienlaikus IZM pēc tikšanās ar partneriem par skolu tīkla reformēšanu nākusi klajā ar ieceri par atsevišķu finanšu programmu, lai atbalstītu pašvaldības un skolas, kas Latvijā atrodas pie robežas ar Krieviju un Baltkrieviju.
Atbilstoši IZM iecerei pierobežas pašvaldībās, kurām tiek noteikts īpašs statuss valsts drošības apsvērumu dēļ, skolas varēs saglabāt pat, ja netiks sasniegts kvantitatīvajiem kritērijiem atbilstošs skolēnu skaits, tomēr šīm skolām būs jānodrošina skolēniem tādas pašas kvalitatīvas izglītības iespējas kā citviet Latvijā.
Koncepts atsevišķai finanšu programmai varētu tikt izstrādāts līdz šī gada 31. decembrim.
Šobrīd nav zināms, uz kurām konkrēti pašvaldībām jaunā finanšu programma varētu attiekties.
Paredzēts, ka informatīvo ziņojumu par skolu tīklu reformu valdībā skatīs nākamnedēļ, 15.augustā.
Raidījuma "Spried ar Delfi" jaunākās epizodes ir pieejamas Apple un Spotify podkāstos!
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!