Banku eksperti norāda, ka Latvijā pēc ilgāku laiku novērotā krituma sākusi pieaugt reālā alga, apsteidzot inflāciju. Kurās nozarēs algu pieaugums ir lielāks, kurās – mazāks, kā reālo algu ziņā izskatāmies uz Baltijas valstu un Eiropas fona, cik grūta vai ne tik grūta uzņēmumiem un darbiniekiem būs gaidāmā ziema, ņemot vērā jaunos energoresursu tarifus, par to ceturtdien, 7. septembrī pulksten 12.00 raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns izjautāja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Makroekonomikas analīzes daļas galveno ekonomistu Oļegu Krasnopjorovu un bankas "Citadele" ekonomistu Mārtiņu Āboliņu.
Kā ziņo Centrālā statistikas pārvalde, 2023. gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar 2022. gada otro ceturksni, kopējais darbinieku atalgojums ir pieaudzis par 13,5%, tostarp kopējā darba alga augusi par 13,6%, bet darba devēju sociālās iemaksas palielinājušās par 13%.
Lielākais kopējā darbinieku atalgojuma apjoma pieaugums bija lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarēs – par 27,2%, vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības; automobiļu un motociklu remonta; transportēšanas un uzglabāšanas; izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozaru grupā – par 15,9% un informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarē – par 15,3%. Darbinieku atalgojums pakalpojumu nozarēs vidēji pieaudzis par 13,6%.
Atbilstoši Finanšu ministrijas (FM) prognozēm šā gada augustā gada inflācija būs nedaudz zem 6%, savukārt gada nogalē inflācija sasniegs 3% līmeni, aģentūrai LETA pavēstīja FM pārstāvji.
Šā gada jūlijā gada inflācija turpināja samazināties. Centrālās statistikas pārvaldes publicētie dati norāda, ka gada inflācija samazinājusies līdz 6,4%. Šāds gada inflācijas apmērs bijis mazākais kopš 2021. gada novembra, norāda FM.
Patēriņa cenas attīstās paredzami un to dinamika saskan ar FM prognozēm. Sagaidāms, ka patēriņa cenu pieauguma temps gada izteiksmē šogad turpinās mazināties arī turpmāk, taču samazinājuma temps kļūs lēnāks.
Lai arī gada inflācija būtiski samazinājās kopš šā gada sākuma, kad janvārī patēriņa cenu kāpums gada izteiksmē veidoja 21,5%, tomēr joprojām pašreizējais cenu pieaugums tiek uzskatīts par augstu, kas bremzē privāto patēriņu un jaunu investīciju projektu realizēšanu.
Līdzīga situācija vērojama arī pārējās eirozonas valstīs, kur inflācija gan tiešā, gan netiešā veidā atstāj negatīvu ietekmi uz ekonomisko attīstību, skaidro FM pārstāvji. Cīņā ar augsto inflāciju Eiropas Centrālā banka īsteno stingru monetāru politiku, šā gada jūlijā devīto reizi kopš pērnā gada jūlija palielinot procentu likmes.
Raidījuma "Spried ar Delfi" jaunākās epizodes ir pieejamas Apple un Spotify podkāstos!
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!