Vieni un tie paši produkti "Maxima" un "Rimi" veikalos Latvijā vairumā gadījumu būs dārgāki nekā tajos pašos veikalos Igaunijā un Lietuvā, secināts "Delfi Bizness" un "Re:Baltica" pētījumā. Taču visvairāk no cenu pieauguma pērn nopelnīja lauksaimnieki, bet zaudēja – pārstrādātāji, norāda žurnālisti. Par pārtikas cenām, lielveikalu uzcenojumu un citiem pētījuma secinājumiem žurnāliste Alina Lastovska raidījumā "Spried ar Delfi" 12. septembrī iztaujāja "Delfi Bizness" galveno redaktori Aiju Krūtaini un "Re:Baltica" žurnālisti Ingu Spriņģi.

Pārtikas cenu kāpums Latvijā ir viens no augstākajiem Eiropā. Jau ilgstoši arī cilvēki soctīklos norādījuši uz cenu atšķirībām vieniem un tiem pašiem produktiem. Tāpēc vadošais interneta medijs "Delfi" un Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs "Re:Baltica" piecu rakstu sērijā analizē, kā veidojas un kas ietekmē augstās pārtikas cenas Latvijā.

Lai izvairītos no "ogošanas datos", kas, izceļot atsevišķus produktus, rada maldinošu iespaidu par visiem, "Re:Baltica" un "Delfi" izveidoja divas lielas datu bāzes. Vienā bija 7400 produktu no "Rimi" un 1600 no "Maxima" e-veikaliem visās Baltijas valstīs, ko datu savākšanas dienās – attiecīgi 17. un 18. jūlijā – varēja identificēt kā vienādus. Tie ļāva salīdzināt cenas starp Baltijas valstīm.

Otrajā datu bāzē bija dati, ko saviem sadarbības veikaliem izsūta veikalu tīkla "LaTS" īpašnieki. Tas ļāva izsekot, kā konkrētu produktu iepirkuma cenas mainījušās kopš 2021.gada.

Paralēli sociālajos medijos žurnālisti aicināja ražotājus un veikalu darbiniekus dalīties ar informāciju anonīmi.

Rakstu sēriju var lasīt šeit.

Raidījuma "Spried ar Delfi" jaunākās epizodes ir pieejamas Apple un Spotify podkāstos!

Читайте нас там, где удобно: Facebook Telegram Instagram !