Kamēr Krievija turpina savu noziedzīgo karu pret Ukrainu, citas kādreiz impērijai pakļautās valstis izmanto iespēju "risināt" Krievijas ārpolitikas rezultātā izveidojušos "iesaldētos konfliktus". Tā Azerbaidžāna ar strauju ofensīvu iekarojusi sev juridiski piederošo Kalnu Karabahu. Ko šis karš nozīmēs Kalnu Karabahā līdz šim dzīvojošajiem armēņiem? Un kādas nākotnē būs Azerbaidžanas un Armēnijas attiecības ar Krieviju un Rietumiem? Par to Ansis Īvāns raidījumā "Spried ar Delfi" pulksten 15 sarunāsies ar ārpolitikas ekspertu Kārli Daukštu, Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāju Rihardu Kolu (NA) un "Delfi" žurnālistu Andri Kārkluvalku.

Pēc Azerbaidžānas 19. septembrī izvērstās zibensofensīvas vairāk nekā 30 gadus faktiski pastāvējušās Kalnu Karabahas armēņu republikas varasiestādes kapitulēja vienā dienā.

Lai gan Azerbaidžāna solījusi Kalnu Karabahā respektēt etnisko armēņu tiesības, daudzi strīdus reģiona iedzīvotāji nolēmuši bēgt, baidoties no Azerbaidžānas represijām. Armēnijā ieradušies jau vairāk nekā 40 000 bēgļu, jeb vairāk nekā trešdaļa no Kalnu Karabahas līdzšinējiem iedzīvotājiem.

Līdz šim iesaldētajā konfliktā "miera uzturētāja" pozā bija nostājusies Krievija. Līdz ar Krievijas neveiksmēm Ukrainā, Azerbaidžānai, kuru atbalsta Turcija, pavērās iespējas ar militāru spēku atkarot šķeltniecisko teritoriju.

Raidījuma "Spried ar Delfi" jaunākās epizodes ir pieejamas Apple un Spotify podkāstos!

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Abonē un lasi vairāk:

Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit