Pēc gāzesvada "Balticconnector" bojājuma desmit Ziemeļeiropas valstis ir vienojušās sadarboties, lai pastiprinātu savas kritiskās infrastruktūras aizsardzību. Par to, kādēļ cauruļvada bojājums bijis iespējams, kādas tam varētu būt sekas, un kā Krievija īsteno enerģētisko karu pret Eiropu, pirmdien, 16. oktobrī, raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns izjautāja enerģētikas ekspertu Juri Ozoliņu un Latvijas Ārpolitikas institūta direktoru Kārli Bukovski.
Kā ziņots, Somijas izmeklēšana par gāzesvada "Balticconnector" bojājuma cēloni nesīs rezultātus tuvāko nedēļu laikā, ceturtdien paziņojis Somijas aizsardzības ministrs Anti Hekenens.
Somijas prezidents Sauli Nīniste un Somijas premjerministrs Peteri Orpo iepriekš sacīja, ka gāzesvads "Balticconnector", kas savieno Somiju un Igauniju, visticamāk bojāts ārējas darbības rezultātā, raisot aizdomas par Krievijas iesaisti.
Gan Somija, gan Igaunija izmeklē incidentu un aicinājušas nesteigties ar secinājumiem pirms oficiālajiem rezultātiem.
Igaunijas pārvades sistēmu operators "Elering" un "Gasgrid Finland" slēdza "Balticconnector" naktī uz 8. oktobri, jo tika novērota spiediena krišanās cauruļvadā, kad liecina par iespējamu gāzes noplūdi. Tāpat konstatēti bojājumi abas valstis savienojošā komunikāciju kabelī.
Raidījuma "Spried ar Delfi" jaunākās epizodes ir pieejamas Apple un Spotify podkāstos!
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!