Svētdien Polijā notikušās parlamenta vēlēšanas – kādas pārmaiņas tās var nest valstī un reģionā, un kāda būs Polijas turpmākā loma Eiropas Savienībā un NATO, apstākļos, kad Krievija turpina karu Ukrainā? Par Polijas vēlēšanu rezultātiem otrdien, 17. oktobrī, raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns izjautāja Latvijas Transatlantiskās organizācijas ģenerālsekretāri Sigitu Strubergu un politologu Andi Kudoru.
Kā ziņots, Polijas parlamenta vēlēšanās visvairāk balsu ieguvusi valdošā nacionālkonservatīvā partija "Likums un taisnīgums" (PiS), taču tā nav spējusi izcīnīt absolūto vairākumu, kas paver ceļu opozīcijai pārņemt varu, liecina pirmdien publicētie nobalsojušo vēlētāju aptauju jaunākie rezultāti.
Saskaņā ar aptauju, ko veicis sabiedriskās domas pētniecības uzņēmums "Ipsos", PiS ieguvusi 36,6% balsu un attiecīgi 198 no 460 Seima deputātu vietām.
Lielākā opozīcijas apvienība – "Pilsoniskā koalīcija" (KO), kurā bijušā premjerministra Donalda Tuska vadītā liberāli konservatīvā partija "Pilsoniskā platforma" (PO) apvienojusies ar dažādām liberālām un pat kreisām sīkpartijām, – izcīnījusi 31% balsu un attiecīgi 161 mandātus.
Trešajā vietā ierindojusies agrārās Polijas Tautas partijas un centriski labējās partijas "Polija 2050" apvienība "Trešais ceļš" (TD), kuru atbalstījuši 13,5% vēlētāju, bet ceturtā ir centriski kreisā partija "Jaunie kreisie", kas ieguvusi 8,6% balsu. TD parlamentā būs 57 vietas, bet "Jaunajiem kreisajiem" – 30.
Abi šie saraksti tiek uzskatīti par potenciālajiem KO koalīcijas partneriem. Šim trīs partijām saskaņā ar nobalsojušo aptaujām Seimā kopā būtu 248 vietas, kas nodrošinātu tām valdības veidošanai nepieciešamo vairākumu.
Tikmēr PiS un tās iespējamajiem koalīcijas partneriem – galēji labējai partijai "Konfederācija", kas ieguvusi 6,2% balsu, arī pārvarot iekļūšanai Seimā noteikto 5% barjeru, kopā būtu tikai 212 vietas. "Konfederācija" ieguvusi tikai 14 vietas un partijas pārstāvis rezultātus raksturoja kā sakāvi.
Paredzēts, ka oficiālie vēlēšanu rezultāti tiks pasludināti otrdienas pusdienlaikā.
Polijā svētdien, 15.oktobrī, notika parlamenta vēlēšanas, kuras daudzi dēvē par nozīmīgākajām kopš 1989. gada, kad notika pirmās daļēji brīvās vēlēšanas pēc gandrīz pusgadsimtu ilgušās komunistiskās diktatūras.
Poļiem bija jāizraugās visi parlamenta apakšnama – Seima – deputāti un Senāta locekļi, kā arī jāatbild uz četriem jautājumiem vienlaikus notiekošajā referendumā. Uz 460 Seima deputātu vietām kopumā pieteikti 6655 kandidāti, kamēr uz 100 senatoru krēsliem pretendē 360 politiķi.
Raidījuma "Spried ar Delfi" jaunākās epizodes ir pieejamas Apple un Spotify podkāstos!
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!