Krievijas karš Ukrainā, terorisma draudi līdz ar Izraēlas un "Hamās" konfliktu, hibrīdkarš uz robežas ar Baltkrieviju, kabeļu un cauruļvadu bojājumi Baltijas jūrā – tas viss apliecina, cik dažādi un arī negaidīti var būt apdraudējumi un situācijas, kas var skart arī Latviju. Kā Latvija pielāgojas ģeopolitiskās situācijas izmaiņām, kā gatavojas nākotnes apdraudējumu scenārijiem, par to trešdien, 25. oktobrī, raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns izjautāja aizsardzības ministru Andri Sprūdu ("Progresīvie"). Raidījumā piedalījās arī "Delfi" Nacionālo ziņu nodaļas redaktors Kārlis Arājs.
Kā ziņots, valdība 9. oktobrī atbalstīja grozījumus Valsts aizsardzības finansēšanas likumā, kas paredz pakāpenisku valsts aizsardzības finansējuma palielināšanu līdz 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP), lai nodrošinātu straujāku valsts aizsardzības dienesta ieviešanu.
Grozījumi paredz līdz 2027. gadam pakāpeniski palielināt finansējumu valsts aizsardzībai līdz 3% no attiecīgajam gadam prognozētā iekšzemes kopprodukta apjoma.
Atbilstoši NATO vadlīnijām Latvija jau kopš 2018. gada aizsardzības nozarei atvēl ne mazāk kā 2% no iekšzemes kopprodukta. Šogad finansējums valsts aizsardzībai sasniedza 986,83 miljonus eiro jeb 2,25% no Latvijas iekšzemes kopprodukta. Savukārt 2024. gadā tam jāsasniedz 2,4%, 2025. gadā - 2,5% no attiecīgajam gadam prognozētā iekšzemes kopprodukta apjoma.
Ņemot vērā šī brīža ģeopolitisko situāciju un tās attīstību, ir nepieciešams stiprināt valsts aizsardzības spējas, nodrošinot straujāku valsts aizsardzības dienesta ieviešanu, vienlaikus nesamazinot Nacionālo bruņoto spēku attīstībai paredzēto finansējumu.
Raidījuma "Spried ar Delfi" jaunākās epizodes ir pieejamas Apple un Spotify podkāstos!
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv