Šomēnes aktualizējušies jautājumi par enerģētisko drošību, ņemot vērā Somijas un Igaunijas gāzesvada "Balticconnector" plīsumu, kā arī jautājumi par Latvijas enerģētikas stratēģiju. Kā labāk varam aizsargāt savu kritisko infrastruktūru, kādai jābūt Latvijas stratēģijai enerģētikā, kā globālās norises ietekmē mūsu klimata mērķus, un kā enerģijas cenu satricinājumu laikos labāk pasargāt lietotājus, par to ceturtdien, 26. oktobrī, raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns izjautāja klimata un enerģētikas ministru Kasparu Melni (ZZS). Raidījumā piedalījās arī biedrības "Zaļā brīvība" enerģētikas pārejas un ES fondu eksperts Maksis Apinis.
Enerģētiskā drošība ir Latvijas prioritāte, tādēļ ar īpašu rūpību ir jāattiecas pret jautājumiem, kas skar kritiskās infrastruktūras ievainojamības, to apzināšanu un ar tām saistīto risku mazināšanu, 16. oktobrī uzsvēra Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, kurš Rīgas pilī tikās ar klimata un enerģētikas ministru Kasparu Melni.
Savukārt šā gada maijā Saeimā notikušajā enerģētikas forumā "Vai Latvijai ir nepieciešama ilgtspējīga, Latvijas tautsaimniecības interesēm atbilstoša enerģētikas stratēģija" Saeimas frakcijas vienojās, ka nepieciešams izstrādāt Latvijas enerģētikas stratēģiju 2023.-2050. gadam. Stratēģijai jāaptver energosistēmas drošības un stabilas darbības nodrošinājums, tostarp balansējošās jaudas, dažādiem tautsaimniecības attīstības scenārijiem atbilstošas elektroenerģijas patēriņa prognozes un plānotais enerģijas ģenerācijas portfelis.
Tāpat dokumentā jāparedz Latvijas energotīkla starpsavienojumu risinājumi reģionā, nepieciešamās energotīkla infrastruktūras izveide un finansējuma modelis, konkurētspējīga enerģijas piedāvājuma risinājumi, publiskā un privātā sektora iesaiste un mijiedarbība stratēģijas īstenošanā, kā arī risku izvērtējums.
Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Vides, klimata un enerģētikas apakškomisijas priekšsēdētājs Andris Kulbergs (AS) uzsvēra, ka uzņēmējiem, mājsaimniecībām un potenciālajiem investoriem jāsniedz skaidri signāli un ilgtermiņa redzējums par enerģētikas jomu.
Kopēja, konkrēta ietvara trūkums kavē enerģētikas sektora, kura attīstībai nepieciešams plānot būtiskas investīcijas, un līdz ar to arī visas tautsaimniecības attīstību, uzsvēra Kulbergs. Enerģētikas stratēģijas uzdevumus ir noteikt kopīgo sasniedzamo virsmērķi un iezīmēt plānu, kā to panākt, norādīja apakškomisijas priekšsēdētājs.
Spriežot par enerģētikas rīcībpolitiku, Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) izcēla Latvijas stiprās puses enerģētikas sektorā: dabas resursu priekšrocības, spēcīga energosistēmu infrastruktūra un liberalizēti enerģijas tirgi. Līdz 2030. gadam izvirzītie mērķi ir energoapgādes drošums, tautsaimniecības dekarbonizācija un enerģijas eksports valsts labklājībai. KEM pārstāvji informēja, ka turpina darbu pie enerģētikas stratēģijas izstrādes.
Raidījuma "Spried ar Delfi" jaunākās epizodes ir pieejamas Apple un Spotify podkāstos!
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!