Politiķi un bankas šobrīd lauž šķēpus par plānoto atbalsta sniegšanu kredītņēmējiem. Līdz ar kredītu procentu likmju straujo kāpumu politiķi apgalvo, ka bankas gūst hiperpeļņu un iedzīvotāji būtu jāatbalsta, bet bankas norāda, ka plānotie atbalsta pasākumi ierobežos vietējo kreditēšanas uzņēmumu konkurētspēju un samazinās pieejamību kreditēšanas pakalpojumiem. Vai šajā strīdā iespējami kompromisi, par to pirmdien, 6. novembrī, raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns runāja ar Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāju Jāni Reiru (JV) un"Swedbank Latvija" valdes priekšsēdētāju, Finanšu nozares asociācijas padomes locekli Lauri Menci.
Kā ziņots, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā izskatīšanai otrajā lasījumā atbalstīti grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, paredz, ka valsts varētu atbalstīt tos hipotekāro kredītu ņēmējus, kuru maksājumi pārsniedz 20% no viņu ienākumiem, tomēr vienlaikus šāda kārtība neattiektos uz ģimenēm ar bērniem, kurām atbalstu varētu sniegt neatkarīgi no maksājuma lieluma attiecībā pret ienākumiem.
Kredītiestādei būs jāsamaksā nodeva hipotekārā kredīta ņēmējam 30% apmērā no par attiecīgo ceturksni aprēķinātajiem procentu maksājumiem, bet ne vairāk kā divus procentpunktus no periodam noteiktās procentu likmes, ievērojot, ka samazinātā procentu likme nedrīkst būt zemāka nekā sākotnējā likme.
Lai saņemtu atbalstu, patērētājam būs jāizpildās arī vairākiem citiem kritērijiem. Atbalsts būs spēkā uz vai nu vienīgo hipotekārā kredīta līgumu, vai attiektos uz tādu nekustamo īpašumu, kur patērētājs vai kāds viņa ģimenes loceklis deklarējies.
Hipotekārā kredīta līgumam būs jābūt noslēgtam līdz 2023. gada 31. oktobrim un hipotekārā kredīta atlikums nevarēs pārsniegt 250 000 eiro. Patērētājam arī būs jāiesniedz iesniegums nodevas maksātājam jeb kredītiestādei par noteiktā atbalsta saņemšanu.
Grozījumi paredz atbalsta sniegšanai attiecībā uz kredītiestādēm ieviest hipotekārā kredīta ņēmēju aizsardzības nodevu.
Iepriekš "Fintech Latvija" asociācijas pārstāvji pavēstījuši, ka plānotie hipotekāro kredītu ņēmēju aizsardzības pasākumi būtiski ierobežos vietējo kreditēšanas uzņēmumu konkurētspēju un samazinās pieejamību kreditēšanas pakalpojumiem gan banku, gan arī nebanku sektorā.
Asociācija atzīst, ka straujš inflācijas pieaugums un EURIBOR procentu likmju kāpums ir radījis daļai kredītņēmēju grūtības atmaksāt savas kredītsaistības. Valdības un Saeimas deputātu centieni ieviest regulējuma grozījumus, kas atvieglotu EURIBOR pieauguma negatīvo ietekmi uz kredītņēmējiem "Fintech Latvija" ieskatā ir atbalstāmi, taču nopietnas bažas rada konkrēti izvēlētie instrumenti, kas var atstāt negatīvas sekas uz kreditēšanas tirgu un patērētāju finanšu iekļautību ilgtermiņā.
"Bankas un virkne ekonomikas ekspertu jau ir zvanījuši trauksmes zvanus par valsts ekonomikai bīstamiem trūkumiem Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas plānotajos grozījumos Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas paredz piešķirt 50% atlaidi hipotekāro kredītu procentu maksājumiem, kā arī ieviest papildus kredītņēmēju aizsardzības nodevu. Tas būtiski ierobežos vietējo kreditēšanas uzņēmumu konkurētspēju un samazinās pieejamību kreditēšanas pakalpojumiem gan banku, gan arī nebanku sektorā," pauž "Fintech Latvija" pārstāvji.
Raidījuma "Spried ar Delfi" jaunākās epizodes ir pieejamas Apple un Spotify podkāstos!
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!