Sociālajos medijos nesen uzvirmoja skaļas debates par to, vai atjaunotajā Uzvaras parkā būtu jāievieš tradīcija – Lāčplēša dienā arī tur nolikt svecītes, godinot latviešu karavīrus. Šī iecere gan vēlāk tika atsaukta. Par to, ar kādu saturu piepildāms atjaunotais Uzvaras parks – vai tam jākļūst tikai par vietu atpūtai vai arī – valstiskuma godināšanai, un to, kā atminēsimies ar parku un tā vēsturi saistītos notikumus, trešdien, 8. novembrī, raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns runāja ar Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieku Edvardu Ratnieku (NA) un vēsturnieci, LU profesori un vadošo pētnieci Vitu Zelči.
Kā ziņots, Rīgas domes vicemērs Edvards Ratnieks vēlējās ieviest jaunu tradīciju Lāčplēša dienā, aicinot iedzīvotājus nolikt svecītes arī Uzvaras parkā. Tādējādi šī vieta, viņaprāt, atgūtu savu vēsturisko nozīmi. Tomēr vēlāk Rīgas vicemērs nolēma priekšlikumu par svecīšu iedegšanu arī Uzvaras parkā atstāt citam gadam.
"Šogad 11.novembrī svecītes turpināsim likt Brāļu kapos, pie Rīgas pils mūriem un savas mājas logos. Respektējot Rīgas domes koalīcijas partneru bažas un ievērojot demokrātijas principu, esmu nolēmis, ka publiski vairs neaicināšu nolikt svecītes Uzvaras parkā," skaidroja politiķis.
Tomēr par godu parka simtgadei, kad tas ieguva savu nosaukumu, notiks brīvības cīņām veltīti pasākumi, kas ieskandinās patriotisma nedēļu Rīgā un Latvijā. Šis esot pirmais solis, lai parkam atjaunotu vēsturisko nozīmi.
Uzvaras parka statusu šī vieta ieguva pēc pirmā Pasaules kara par godu uzvarai pār bermontiešiem. Pēckara periodā tas tika veidots par tautas ziedojumiem kā brīvības cīņu godināšanas vieta, Latvijas valsts varenības un pašapziņas simbols.
Laukumam tika izstrādātas skices, kas paredzēja izveidot monumentālu stadionu. Šajā vietā tika plānots izveidot pastāvīgu estrādi Dziesmu svētku norisei, kā arī speciāli labiekārtot militārām parādēm. Otrais Pasaules karš un okupācija šīs ieceres apturēja un pārveidoja atbilstoši totalitārisma režīmam un tā ideoloģijai, skaidro Ratnieks.
Uzvaras parkā bija Latvijā un Baltijā lielākais padomju laika piemineklis ar 79 metrus augsto obelisku, kura virsotni rotāja zvaigznes. To nogāza 2022. gada 25. augustā.
Pašlaik līgums par parka labiekārtošanu esot spēkā līdz šā gada 23.novembrim, bet tiekot darīts viss iespējamais, lai parku varētu atvērt pirms līguma termiņa beigām uz Latvijai un parkam nozīmīgo svētku datumu.
Rīgas dome bija nolēmusi veikt parka atjaunošanu un labiekārtošanu, tam atvēlot 7 695 900 eiro.
Raidījuma "Spried ar Delfi" jaunākās epizodes ir pieejamas Apple un Spotify podkāstos!
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!