'Spried ar Delfi' speciālizlaidums: vai plāns ēnu ekonomikas mazināšanai sasniegs mērķi? Pilns ieraksts

Raidījumā piedalījās Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece ēnu ekonomikas apkarošanas jautājumos Olga Bogdanova, Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidents Andris Bite, Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) pārstāve Evita Goša, Valsts Ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu nomaksas veicināšanas pārvaldes direktore Santa Garanča un Latvijas Universitātes (LU) Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks Andris Saulītis.

Turpmāko četru gadu plānā nolemts primāri pievērsties ēnu ekonomikas ierobežošanai trīs nozarēs – būvniecībā, veselībā un sociālajā aprūpē, kā arī vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā. Galvenie pasākumi saistīti ar skaidras naudas aprites ierobežošanu un bezskaidras naudas darījumu veicināšanu, ikgadēju vispārēju iedzīvotāju ienākumu deklarēšanu, iedzīvotāju izglītošanu un citiem pasākumiem.

Lai gan ēnu ekonomika rada daudz riskus, piemēram, kropļo konkurenci un tirgu un laupa sociālās garantijas nodokļu nemaksātājiem, to pilnībā izskaust nav iespējams, norāda pētnieki. Ēnu ekonomika cieši korelē ne tikai ar valsts ekonomikas attīstību, bet arī ar uzticēšanos valsts institūcijām un nodokļu morāli. Latvijā lielāko daļu jeb 77% no zaudētajiem nodokļu ieņēmumiem nemainīgi veido neiekasētie darbaspēka nodokļi no aplokšņu algām.

Ja līdzšinējā ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā pausta apņemšanās panākt Eiropas Savienības vidējo ēnu ekonomikas īpatsvaru jau 2022.gadā, tad jaunajā plānā šāds mērķis nosprausts uz 2030. gadu. Kāpēc iepriekšējo mērķi neesam sasnieguši un vai turpmākos mērķus varam uzskatīt par gana ambicioziem – skatieties raidījumā.

Raidījuma "Spried ar Delfi" jaunākās epizodes ir pieejamas Apple un Spotify podkāstos!