Demokrātijas deformēšana un nožņaugšana, zaudētas cerības ietekmēt valstiski svarīgus lēmumus – šādi izteikumi parādījās pēc tam, kad netika savākti paraksti referenduma rīkošanai par partnerības institūta atcelšanu. Vai sabiedrībai ir iespēja izteikt savu viedokli par strīdus raisošiem jautājumiem, vai jāmaina referendumu regulējums un "sliekšņi" referendumu rosināšanai, vai ļaudīm bija vai nebija svarīgi konkrētie likuma grozījumi, vai ir žēl parakstu vākšanai tērētā miljona, un kādu Latvijā, Eiropā un pasaulē saredzam demokrātijas nākotni, par to trešdien, 10. janvārī raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns izjautāja sabiedrības par atklātību "Delna" juridisko konsultanti Kristu Asmusu un vienu no šī referenduma idejas atbalstītājiem – Saeimas deputātu, "Apvienotā saraksta" valdes līdzpriekšsēdētāju Edvardu Smiltēnu.
Kā ziņots, Latvijā netiks rīkots referendums par partnerības institūta likuma grozījumu atcelšanu, jo mēneša laikā netika savākts nepieciešamais vēlētāju atbalsts.
Lai ierosinātu referendumu par likuma grozījumu atcelšanu, mēneša laikā bija jāsavāc vienas desmitās daļas jeb 154 241 vēlētāja paraksts, taču savākti tika 35 089 paraksti jeb nepilni 23% no nepieciešamā skaita, aģentūru LETA informēja Centrālās vēlēšanu komisijā. Līdz ar to Notariāta likuma grozījumi varēs tikt izsludināti un stāties spēkā.
Oficiālos parakstu vākšanas rezultātus CVK izsludinās līdz 12. janvārim.
Saeimas vairākums pērnā gada 9. novembrī galīgajā lasījumā pieņēma tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres (JV) virzīto likumprojektu pakotni, ar kuru Latvijā no šā gada vidus paredzēts ieviest jaunu tiesību institūtu – partnerību, kas būs arī veids, kā savas attiecības legalizēt un juridiski sakārtot viena dzimuma pāriem.
Īsi pēc tam trīs opozīcijas politiskie spēki – "Apvienotais saraksts", "Latvija pirmajā vietā" un Nacionālā apvienība – paziņoja, ka ir savākuši 34 Saeimas deputātu parakstus, lai mēģinātu panākt referenduma ierosināšanu par minētajā likumu pakotnē esošā Notariāta likuma grozījumu ieviešanu. Pret šiem grozījumiem iestājās arī ceturtā opozīcijas partija – "Stabilitātei". Visi četri opozīcijas spēki neīstenoja kādas īpašas kampaņas, lai panāktu referenduma sarīkošanu, līdz ar to tām neizdevās mobilizēt savus vēlētājus, lai apturētu likuma izmaiņas.
Atbilstoši Satversmei pēc trešdaļas Saeimas deputātu prasījuma uz diviem mēnešiem tika apturēta Saeimā pieņemto grozījumu Notariāta likumā izsludināšana, lai vienu mēnesi organizētu parakstu vākšanu referenduma sarīkošanai. Parakstu vākšana referenduma ierosināšanai sākās 7. decembrī.
Raidījuma "Spried ar Delfi" jaunākās epizodes ir pieejamas Apple un Spotify podkāstos!
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Abonē un lasi vairāk:
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!