Privātskolām radušies iebildumi pret Izglītības ministrijas plāniem. Ministrija iecerējusi privātajās skolās noteikt tādu pašu minimālo skolēnu skaitu kā pašvaldības skolās. Vai šāda prasība ir pamatota, vai privātskolās izglītojamie tiešām saņem labāku izglītību un kāda ir privātskolu vieta un nozīme Latvijas izglītības sistēmā, par to raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns izjautāja Latvijas Privātskolu asociācijas vadītāju Annu Jermakoviču, privātās vidusskolas "Patnis" attīstības direktoru Ivo Rodi un Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Izglītības departamenta direktori Edīti Kanaviņu.
Kā informē Latvijas Privātskolu asociācija, pašlaik Latvijā ir 74 privātskolas, neskaitot pirmskolas izglītības iestādes un tālmācības skolas. Privātskolas ir visā valsts teritorijā – Rīgā un tās reģionā ir 52 skolas, Vidzemes plānošanas reģionā – 9, Zemgalē – 5, Kurzemē un Latgalē pa 4 skolām. Privātajās vispārējās izglītības iestādēs 2023./24. Mācību gadā 1.-12. klasē reģistrēti 15 479 skolēni, kas ir par 2293 bērniem jeb 17,4% vairāk nekā gadu iepriekš.
Asociācijā norāda, ka viens no svarīgākajiem faktoriem, ko vecāki min par labu privātskolas izvēlei, ir individuālā mācību pieeja. Valsts un pašvaldību vidusskolas vai ģimnāzijas pārsvarā ir klasiskas izglītības iestādes, kurās apgūst mācību pamatprogrammu ar atsevišķiem mācību priekšmetiem, kurus mācās padziļināti. Savukārt privātskolu būtība ir rast pieejas un mācību modeļus, kas izglītības procesā ļautu integrēt skolēnus ar dažādām pamata zināšanām, radot vidi, kur attīstīt katra bērna talantus, vienlaikus integrējot šos skolēnus vienā klasē.
Raidījuma "Spried ar Delfi" jaunākās epizodes ir pieejamas Apple un Spotify podkāstos!
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv