Satraukumu par valsts attīstību un nākotni raisa dati par Latvijā būtiski sarūkošo jaundzimušo skaitu. Ar ko Latvijai draud šādas demogrāfiskās situācijas turpināšanās, kādi ir esošās situācijas cēloņi, kā demogrāfiju un dzimstības jautājumus ietekmē tas, ka esam spiesti gatavoties karam, vai joprojām saistām cerības ar reemigrāciju, un vai tiešām valstij būs jāizvēlas – ievest tūkstošiem viesstrādnieku vai paaugstināt pensijas vecumu, par to otrdien, 20. februārī raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns sarunājās ar Saeimas deputātiem – Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas Demogrāfijas, ģimeņu un bērnu lietu apakškomisijas sekretāru Gati Liepiņu (JV) un Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētāju Uģi Mitrēvicu (NA).
Kā ziņots, Latvijā pagājušajā gadā reģistrēts 14 121 jaundzimušais, kas ir par 11,5% jeb 1833 jaundzimušajiem mazāk nekā 2022. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publiskotie dati.
Dabiskais pieaugums Latvijā ir negatīvs kopš 1990. gada.
2023. gadā Latvijā reģistrētas 10 762 laulības, kas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir par 9,2% jeb 1086 laulībām mazāk.
Latvijā 2024. gada 1. janvārī provizoriskais iedzīvotāju skaits
1,873 miljoni, kas ir par 18 500 mazāk nekā 2023. gada sākumā.
LETA iepriekš vēstīja, ka jau 2022. gadā Latvijā bija zemākais dzimstības rādītājs pēdējo 100 gadu laikā. Latvijā 2022. gadā tika reģistrēti 15 954 jaundzimušie, kas ir par 8,4% jeb 1466 jaundzimušajiem mazāk nekā 2021. gadā.
Raidījuma "Spried ar Delfi" jaunākās epizodes ir pieejamas Apple un Spotify podkāstos!
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!