Asu reakciju sabiedrībā izsaukušas ziņas, ka caur Latviju uz Krieviju plūst kravas, kas noderīgas Krievijas bruņojuma un ieroču ražošanai. Kāpēc vairāk nekā divus gadus pēc agresorvalsts iebrukuma Ukrainā joprojām apgādājam Krieviju ar visu nepieciešamo karam, un ko šobrīd Latvija var darīt, lai situāciju labotu, vai ekonomiskās un citas saites ar Krieviju lielākoties esam vai neesam sarāvuši, kā arī par sankciju apiešanu un plānoto kriminālatbildību par to, pirmdien, 18. martā raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns izjautāja Ārlietu ministrijas parlamentāro sekretāru Reini Brusbārdi un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētāju Jāni Endziņu.
Kā ziņots, pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā sākuma krasi palielinājās ieroču rūpniecībā nepieciešamās mangāna rūdas piegādes Krievijai. Kā vēstīja laikraksts "Postimees", kopš pagājušā gada daļa piegāžu veiktas caur Sillamē ostu, kuras operatorkompānijā puse pieder bijušajam Igaunijas premjerministram Tītam Vehi, kā arī caur Latviju.
Mangāna rūda tiek izmantota augstas kvalitātes tērauda ražošanā, kas nepieciešams ieroču stobriem, bruņumašīnām un šādu transportlīdzekļu kāpurķēdēm.
Kā liecina "Postimees" rīcībā esošā informācija, no diviem miljoniem mangāna rūdas, kas pērn tika eksportēta uz Krieviju, gandrīz 90% tika pārkrauta Igaunijā un Latvijā. Visvairāk tādu kravu pārkrauts Rīgas un Ventspils ostās, bet kopš pagājušā gada arī Sillamē ostā tiek izkrauta un uzglabāta mangāna rūda pirms vilcieni ar to dodas uz Krieviju.
Latvijas valsts dzelzceļa kompānija "LDz Loģistika" ir viena no vairākām Latvijas kompānijām, kas piedalījušās mangāna rūdas pārvadājumos uz Krieviju. Kompānija jau 2018. gadā sāka pieņemt kuģus, kas veda mangāna rūdu no Āfrikas. Sākoties Krievijas atkārtotajam iebrukumam, tādu kravu apjoms krasi pieauga. Pieprasījuma dēļ mangāna cena ir pieaugusi no 150 ASV dolāriem pirms kara līdz 300-350 ASV dolāriem par tonnu.
"Latvijas dzelzceļš" (LDz) pēc minētās publikācijas medijiem izplatītajā paziņojumā norādījis, ka mangāna rūdas pārvadājumi vēsturiski notika caur Igaunijas ostām, bet pēdējo gadu laikā Latvijas ostu termināļi ir aktīvi piesaistījuši klientus-kravu īpašniekus, tādējādi ir palielinājušies mangāna rūdas pārvadājumi caur Latvijas ostām un, attiecīgi, pa dzelzceļu.
Starptautiskās sankcijas neaizliedz mangāna rūdas pārvadājumus uz Krieviju.
Tikmēr Satiksmes ministrija (SM) ir vērsusies pie Ārlietu ministrijas (ĀM) ar lūgumu pārskatīt esošo stratēģiskas nozīmes preču nomenklatūru un to aprites kārtību, lai maksimāli izslēgtu jebkādas iespējas, ka Latvijas tranzīta koridors tiek izmantots tādu preču transportam, kas veicina Krievijas militārās spējas, aģentūrai LETA šonedēļ sacīja satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P), komentējot medijos aktualizēto jautājumu par mangāna rūdas tranzītu uz Krieviju.
Latvijas ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš (JV) norāda, ka Eiropas Savienības Ārlietu padomē pirmdien, 18. martā, viņš rosinās nekavējoties sākt darbu pie 14. sankciju kārtas, tajās iekļaujot mangāna rūdu.
Raidījuma "Spried ar Delfi" jaunākās epizodes ir pieejamas Apple un Spotify podkāstos!
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!