Šogad par obligātu visā Eiropas Savienībā kļuvusi bioloģisko atkritumu šķirošana. Tomēr Latvijā ar to būtiski kavējamies – piemēram, galvaspilsētā Rīgā tūkstošiem bioloģisko atkritumu šķirošanas konteineru vēl tikai iecerēts uzstādīt līdz 1. maijam. Kāpēc obligātā bioloģisko atkritumu šķirošana aizkavējusies, ar kādām grūtībām tā saskaras, vai iedzīvotāji joprojām par šo šķirosanas veidu ir skeptiski, kā arī par pilotprojektu, kurā pētīts atkritumu savākšanas ērtums un tā nozīme šķirošanas veicināšanā, par to ceturtdien, 21. martā raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns sarunājās ar kustības "Bio cikls" aizsācēju Zandu Briķi, Latvijas Pašvaldību savienības padomnieci Sniedzi Sproģi un atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma "CleanR" valdes priekšsēdētāju Valeriju Stankeviču.
Latvijā atkritumus nešķiro 11% iedzīvotāju, liecina februārī publiskotie vides apsaimniekošanas kompānijas SIA "ZAAO" un "Norstat Latvija" veiktās aptaujas dati.
Vienlaikus aptaujas dati liecina, ka 6% Latvijas iedzīvotāju atkritumus šķiro daļēji, 27% respondentu aktīvi šķiro bioloģiskos atkritumus, aptuveni 59% respondentu šķiro plastmasu, papīru un kartonu, 55% nodod stiklu pārstrādei, savukārt 44% nodod elektropreces.
Aptaujas dati arī liecina, ka 52% Latvijas iedzīvotāju saprot, kas ir jāmet bioloģisko atkritumu konteinerā, 5% uzskata, ka pārzina šo jomu ļoti labi, bet 25% respondentu nav varējuši novērtēt zināšanu līmeni šajā jautājumā.
Kā ziņots, rīdziniekiem no marta pie daudzdzīvokļu mājām jāuzstāda bioloģisko atkritumu šķirošanas konteineri, to paredz Rīgas domes pieņemtie grozījumi noteikumos par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu galvaspilsētā.
Izmaiņas noteikumos paredz, ka daudzdzīvokļu dzīvojamo māju apsaimniekotājiem ir pienākums nodrošināt bioatkritumu šķirošanu pie daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām, kurās ir vairāk nekā desmit dzīvokļi. Prasības attiecas uz daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām kurām nebūs iespējas veikt biokompostēšanu.
Tikmēr kustības "Bio cikls" pārstāvji ziņo, ka tās ietvaros no 1. novembra līdz 31. janvārim norisinājās pilotprojekts ar mērķi saprast, vai un kāda sistēmas ērtumam ir ietekme uz savāktās bio atkritumu masas apjomu un kvalitāti, kas ir kritiski svarīgi faktori, lai bio atkritumus varētu izmantot jaunu resursu radīšanai. Projektā piedalījās ap 5000 iedzīvotāju, kā arī biroji un sabiedriskie ēdinātāji no dažādiem Latvijas reģioniem – Dienvidkurzemes (Saldus, Liepāja, Grobiņa), Cēsu novada un Ropažu novada.
Ar pilotprojekta secinājumiem iepazīstināsim raidījumā.
Raidījuma "Spried ar Delfi" jaunākās epizodes ir pieejamas Apple un Spotify podkāstos!
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!