'Tiesības zināt' trešā epizode: Kādas ir manas tiesības palīdzēt Ukrainai un bēgļiem?

Oļševskis raidījumā pauda, ka kaut arī atsaucība ir liela, tieši dzīvesvietu nodrošināšana no bēgļiem šobrīd ir galvenā cilvēktiesību aizstāvju prioritāte. Brīvprātīgie to var piedāvāt gan centralizēti, pieaskoties valsts centralizētajā sistēmā, gan individuāli, caur pazīšanos un sociālajiem tīkliem. “Uzmanīgi tikai ar to – ja tā ir brīvprātība, tad nerunājam par naudu. Visu laiku, kur parādās nauda, vai ir ziņas, ka kāds kaut ko ņem – esam piesardzīgi. Visdrīzāk būs netīra lieta,” brīdināja jurists.

Kā otro prioritāti viņš minēja materiālo palīdzību, sevišķi tādu preču formā, kuras nepieciešamas īpaši aizsargājamām grupām – bērniem, jaunajām māmiņām, sievietēm stāvoklī, personām ar kustību traucējumiem, ar invaliditāti. “Viss tas, kā mēs varam veicināt šo cilvēku mierpilnu pastāvēšanu un iesaisti mūsu sabiedrībā,” uzsvēra cilvēktiesību aizstāvis.

Viņš arī piebilda, ka svarīga ir psiholoģiskā palīdzība, sevišķi tādos gadījumos, kā, piemēram, ja bērni bēgļa gaitās nonākuši pieaugušo nepavadīti. Tiem cilvēkiem, kuri piedzīvojuši kara briesmas uz savas ādas – tuvinieku nāves, ievainojumus – ir ļoti svarīgi, lai mūsu valsts atsauktos ar rehabilitācijas pasākumiem. Oļševskis atzina, ka vēl pirms kara Ukrainā, tieši tā mums bija mazāk attīstītā spēja, piemēram, sniedzot palīdzību cilvēktirdzniecības upuriem. “Šis ir īstais brīdis, kad tur ieguldīt īpašu uzmanību, jo tas ir ļoti svarīgi, lai cilvēks arī mentāli varētu pēc visa piedzīvotā atgriezties normālā dzīvē un sākt strādāt, mācīties un tamlīdzīgi,” uzsvēra jurists.

Piedāvājam iepazīties ar raidījuma saturu: