Jūsu paša piekrišana nav vienīgais kritērijs, kas nosaka, vai drīkst publicēt kādu foto vai videoattēlu, kurā esat redzams jūs. Jebkuru likumu jāpiemēro caur veselā saprāta prizmu – tā spēkā esošos personas datu aizsardzības principus raidījumā "Tiesības zināt" skaidroja Datu valsts inspekcijas direktore Jekaterina Macuka. Viņa arī atklāja, kā aizsargāt savas tiesības nesaņemt traucējošus telefona zvanus, kā cīnīties par "tiesībām tikt aizmirstam" un kam jāpievērš uzmanība, lai lieki nenodotu negodprātīgiem uzņēmumiem savus personas datus.

"Pēc būtības jebkuru tiesības aktu piemērošanai jābūt ar veselo saprātu, arī datu aizsardzībai. Protams, ja kāds jums stāv blakus un fotografē tieši jūs, un jūs neesat ne populāra "megazvaigzne", ne piedalāties kādā publiskā pasākumā, jums ir tiesības tam cilvēkam prasīt – kāpēc jūs fotografējat tieši mani, ko jūs ar to darīsiet? Bet, ja jūs ejat pa Vērmanes dārzu, kur cilvēki bildējas ar skaistām rudens lapām, protams, jūs varat trāpīties fonā. Uz to datu regula neattiecas, jo tā cilvēka mērķis ir nofotografēt sevi, nevis jūs. Tāpat, ir jāsaprot, ka, ja mēs paši piedalāmies kādā publiskā pasākumā – vai tā būtu pieminekļa atklāšana, vai protesta akcija – mēs atrodamies publiskā vietā un ir žurnālisti, kuri to visu filmē, lai atspoguļotu," skaidroja Macuka. Saskaņā ar spēkā esošo Eiropas regulējumu, ir iespējami veseli seši pamatojumi, kādēļ kāds var drīkstēt izmantot jūsu personas datus, un jūsu piekrišana ir tikai viens no tiem.

"Tiesības zināt" ir "Delfi TV" raidījums, kura epizodes publicējam katru otro nedēļu trešdienās pulksten 16. Raidījuma mērķis ir visiem Latvijas iedzīvotājiem saprotamā un atraktīvā veidā skaidrot, kā sevi vislabāk aizstāvēt, ja nonāc saskarsmē ar likumu – kā rīkoties, no kādām kļūdām izvairīties un kur meklēt palīdzību.

Piedāvājam iepazīties ar raidījuma saturu:

Pirms runāt par personas datu aizsardzību, jāsaprot, kas tie vispār ir. Atbilde, diemžēl ir sarežģītāka, nekā varētu cerēt. Proti, personas dati ir tāda informācija, kas ļauj tevi identificēt. Piemēram, vārds un uzvārds kopā ar personas kodu vienmēr būs personas dati. Bet atsevišķi uzvārds tāds var arī nebūt. "Bērziņš, kas dzīvo Rīgā – tādu ir daudz," skaidroja Macuka. Ja šim Bērziņam būs pievienots arī fotoattēls – tad gan tie neizbēgami būs viņa personas dati. Līdzīgi ir ar telefona numuru – pats par sevi tā ir tikai ciparu kombinācija. Bet, ja blakus tam norādīts arī numura īpašnieka vārds un uzvārds – tie ir personas dati.

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Abonē un lasi vairāk:

Eiropas SavienībaDelfi PlusDatu aizsardzībaValsts datu inspekcijaLatvijaTiesības zinātJekaterina Macuka

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit