Kopš Izraēlas un "Hamās" kara sākuma politiķu un pētnieku dienaskārtībā pārāk plaši un vieglprātīgi tiek izmantoti tādi vārdi kā "genocīds" un "kara noziegumi", šķietami aizmirstot, cik šausminošus notikumus tie apraksta. Šāda "spēlēšanās" ar terminiem, kamēr Izraēla atsakās ievērot ANO Starptautiskās tiesas prasības, nav pieļaujama, raidījuma "Kāpēc" diskusijā pauda Latvijas Ārpolitikas institūta pārstāve Sintija Broka. Vēsturnieks Iļja Ļenskis savukārt aizrādīja – tieši "Hamās" "programma maksimums" ietver ebreju genocīdu, un vienīgais iemesls, kādēļ viņi to nedara, ir pašas teroristiskās organizācijas vājums.
Broka diskusijā pauda, ka konflikta laikā ikdienas leksikā ienākuši tādi vārdi kā "kara noziegumi", "genocīds" un "etniskā tīrīšana", aizmirstot, ka tie ir baisākie noziegumi "pret ko pasaule ir cīnījusies vismaz kopš Otrā pasaules kara". "Šobrīd mēs tā viegli runājam par genocīda lietu [ANO Starptautiskajā tiesā -red.], kas ir pret ko? Pret Izraēlu! Ir vēl viena lieta paralēli, starptautiskajā tiesā iet kopš 2002. gada, kad ANO ģenerālā asambleja lūdza izskatīt lietu par Izraēlas okupācijas politiskajām un legālajām sekām, un mēs nevaram šo jautājumu noņemt no tā konteksta, kas attīstījās 7. oktobrī. Līdz ar to šie jautājumi, šie termini, ar kuriem mēs "spēlējamies", ir pietiekami nopietni. Nav bijis jāpieredz genocīds ar savām acīm, lai saprastu, ka tas nav attaisnojams, bet šeit mēs ar šiem terminiem spēlējamies ļoti viegli. Un man tas šķiet nepareizi no demokrātisko principu skatu punkta, kamēr Izraēla atsakās ņemt vērā Starptautiskās tiesas rekomendāciju," viņa teica.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
