Vairāk nekā puse topošo ārstu krievu valodu pārzina vāji vai nezina vispār, liecina Latvijas Jauno ārstu asociācijas (LJĀA) veiktā aptauja. Organizācija ceļ trauksmi par latviešu valodā runājošu jauno medicīnas speciālistu diskrimināciju gan studijās, gan vēlāk darba vietās. Vai mediķiem, lai iegūtu kvalitatīvu izglītību un strādātu Latvijā, nepieciešamas krievu valodas zināšanas, un kā rīkoties gadījumos, ja speciālists šo svešvalodu nepārvalda, bet pacients valsts valodā nekomunicē? Par to piektdien, 31. maijā, diskutējām "Delfi TV" raidījumā "Kāpēc" ar žurnālisti Olgu Dragiļevu.
Saeima aizvadītajā nedēļā atbalstījusi VM un Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) iesniegtos grozījumus Pacientu tiesību likumā, kas cita starpā paredz, ka pacientam valsts valodas nezināšanas gadījumā saziņā ar mediķiem pacientam būtu pienākums pašam nodrošināt tulka klātbūtni. Likuma grozījumi kopā ar vairākiem citiem priekšlikumiem vēl jāatbalsta trešajā, galīgajā lasījumā, bet par to, vai šāda pieeja atrisinās problēmu, viedokļi atšķiras.
Vienlaikus jaunie un topošie ārsti norāda - krievu valoda mediķa dzīvē ienāk jau tad, kad topošais speciālists mācību uzdevumā nonāk ārstniecības iestādē, proti, gan ārsti ar pacientiem, gan arī kolēģi savā starpā mēdz pāriet uz krievu valodu, un studenti, kas šo svešvalodu nesaprot un nespēj sarunām izsekot vai tajās piedalīties, sastopas ar neizpratni.
Visas raidījuma "Kāpēc" epizodes klausāmas arī Apple un Spotify podkāstos!
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!