"Kāpēc" ar Olgu Dragiļevu – vai pāreja uz mācībām latviski notiek ne tikai "uz papīra"? Pilns ieraksts

Sarunā piedalīsies izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV), Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) Uzraudzības departamenta direktora vietnieks Maksims Platonovs, Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta (IKSD) Vispārējās izglītības skolu nodaļas vadītāja Anita Pēterkopa, kā arī divi skolu vadītāji - Rīgas 72. vidusskolas direktors Pāvels Pestovs un Rīgas Valsts klasiskās ģimnāzijas direktors Romans Alijevs (GKR).

Līdz 2023. gada vidum 1. – 6. klašu skolēni latviešu valodā apgva vismaz 50% no mācību satura, savukārt no 7. līdz 9. klasei – vismaz 80% apmērā. 2022. gada Saeima pieņēma grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, nosakot pakāpenisku pāreju uz mācībām tikai latviešu valodā trīs gadu laikā – līdz 2025.gada septembrim. No 2024. gada 1. septembra mācības tikai latviešu valodā tiks īstenotas arī 2., 5. un 8.klasēs, savukārt no 2025. gada 1. septembra - 3., 6. un 9.klasēs.

Čakša iepriekš paudusi, ka "vienota skola" latviešu valodā ir stratēģisks un valsts drošības jautājums, kas stiprinās piederību nācijai un Latvijas valstij. Lai gan lielākajā daļā izglītības iestāžu pāreju uz mācībām latviešu valodā vērtē kā veiksmīgu, šī reforma saskārusies ar vairākiem izaicinājumiem - "Edurio" aptaujā pedagogi pauduši, ka liela daļa skolēnu latviešu valodu nepārvalda pietiekami labi, tomēr zināšanas uzlabojas. Ap 75% bērnu mazākumtautību izglītības iestādēs skola ir vienīgā vieta, kurā viņi saskaras ar latviešu valodu un 40% vecāku latviešu valodas prasmju apgūšanā pilnībā paļaujas uz skolu. Vienlaikus daļai pedagogu šajā procesā pietrūcis atbalsta.

Kādi ir pirmie secinājumi un galvenās mācības turpmākajam pārejas procesam un vai ar esošo atbalstu ir pietiekami, lai neciestu izglītības kvalitāte - skatieties raidījumā.

Visas raidījuma "Kāpēc" epizodes klausāmas arī Apple un Spotify podkāstos!