Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta (IKSD) Vispārējās izglītības skolu nodaļas vadītāja Anita Pēterkopa skaidroja – apkaimēs, kur dzīvo vairākumā mazākumtautību ģimenes, skolām sagatavots veselu klāsts metožu un ieteikumu, kā strādāt ar skolēnu ģimenēm, taču viss esot atkarīgs no direktora. Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) Uzraudzības departamenta direktora vietnieks Maksims Platonovs atzina – skolu vadītāju attieksme pret pārejām uz mācībām latviešu valodā ir ļoti atšķirīga, tāpēc pārejā uz "vienotu skolu" nevaram gaidīt ātrus rezultātus.
Pestovs atzina – Ķengaragā vienīgā vieta, kur bērns tiešām dzird latviešu valodu, ir mācību stunda. Lai to mainītu, valstiski un pašvaldības līmenī jāmeklē iespējas apvienot skolas savstarpēji, ieguldot intensīvu darbu un resursus vienota kolektīva veidošanā. Viņš norādīja - 20 vai 30 gadus ļoti apzināti no pirmsskolas esam veidojuši divas paralēlas sabiedrības, tāpēc politiski šādas pārmaiņas ir liels izaicinājums un īstermiņā neviens nebūs apmierināts - ne krievvalodīgie, ne tie, kam latviešu valoda ir dzimtā valoda. Taču, apzināti neveicinot šādas pārmaiņas, ilgtermiņā pāreja uz "vienotu skolu" prasīs 10 vai pat 20 gadus, uzskata Pestovs.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!