Valdība ir noslēgusi galvenās diskusijas par budžetu un nākamnedēļ finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) budžeta portfeli nesīs uz Saeimu. Tajā būs arī plašas nodokļu izmaiņas, kas skars faktiski visus, jo mainīsies gan patēriņa nodokļi, gan darbaspēka nodokļi. Kas būs galvenie ieguvēji nodokļu izmaiņu rezultātā un vai tiešām vairāk nekā 90% iedzīvotāju, kā sola valdība, būs reāli ieguvēji no šīm pārmaiņām – par to skatieties "Delfi TV" raidījumā "Kāpēc" ar žurnālisti Alinu Lastovsku.
Valsts budžeta veidošanas process ir bijis izaicinošs, un premjerministre Evika Siliņa (JV) situāciju pat salīdzinājusi ar krīzi, ko Latvijas sabiedrība piedzīvoja 2009. gadā. Šoreiz gan krīzes iemesls ir ārējs – Krievijas iebrukuma Ukrainā dēļ radušās problēmas globālajā un arī Latvijas ekonomikā, strauji auguši tēriņi aizsardzībai.
Savukārt izmaiņas nodokļu politikā tapušas pēc teju divus gadus ilgām un plašām diskusijām ar mērķi uzlabot valsts konkurētspēju reģionā. Nākamgad kāps Iedzīvotāju ienākuma nodoklis, vienlaikus notiks pāreja uz visiem strādājošajiem vienādu neapliekamo minimumu, taču lielākās diskusijas raisījis piedāvājums, kā šīs izmaiņas kompensēt. Valdība piedāvā uz četriem gadiem pārvirzīt vienu procentpunktu no pensiju otrā līmeņa uz pensiju pirmo līmeni, nākamgad kāps arī transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis, akcīze degvielai, bezalkoholiskajiem un alkoholiskajiem dzērieniem. Bankām nāksies maksāt virspeļņas nodokli.
Ar papildu līdzekļiem 2025. gadā var rēķināties drošības joma, savukārt vairums pārējo nozaru papildu finansējumu var nesagaidīt. Vai valdības piedāvātajā nākamā gada budžetā nepieciešamas kādas korekcijas - par to skatieties raidījumā!
Visas raidījuma "Kāpēc" epizodes klausāmas arī Apple un Spotify podkāstos!
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv