"Katru rītu septiņos tu domā, vai šodien "pieklauvēs" vai nē. Ap astoņiem tu jau saproti, ka šodien diez vai vairs nāks, un sāc nodarboties ar ikdienas lietām," tā Krimas tatātru līderis un Krievijas okupācijas pretinieks Narimans Dželjals intervijā "Kāpēc" raksturoja ikdienas dzīvi okupētajā dzimtenē. Kaut tagad jau atbrīvots no Krievijas cietuma, viņš joprojām uztraucas par Krimā palikušajiem tuviniekiem – kopš Putina uzsāktā pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, dzīve tur palikusi vēl daudz sliktāka, un cilvēki pat nezina, par ko viņus var arestēt.
Intervijā viņš atzina, ka pirms aresta par aizbraukšanu no dzimtās Krimas domājis, bet reti. Uz to viņu aicinājuši draugi, kuri sapratuši kādām briesmām Dželjals sevi pakļauj, tomēr domubiedrs Krimas tatāru parlamentā medžlisā Mustafa Džemiļevs pārliecinājis par pretējo. "Man ļoti palīdzēja Mustafa Džemiļevs, mans senākais draugs. Mani draugi lūdza viņu, lai pierunā mani palikt, bet viņš tieši pretēji, kā cilvēks, kurš izcietis daudz pārbaudījumu kā padomju laika disidents, viņš teica, ka vienmēr ir priecīgs redzēt mani Kijivā, bet šobrīd es esmu vajadzīgs Krimā. Es pilnībā viņam piekritu, jo viņa pozīcija saskanēja ar manu iekšējo pārliecību un lēmumu tomēr atgriezties dzimtenē pēc katra brauciena," viņš stāstīja.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv