Neveiklais process, kādā Saeimas politiķi mēģina izraudzīties nākamo Latvijas Bankas prezidentu, radījis jautājumus gan par to, kā būtu jāmaina kandidātu izvirzīšanas process, gan arī kārtējo reizi uzjundījis bažas par koalīcijas partiju spēju vienoties valstij būtiskos jautājumos. Vai tuvākajā laikā saraustītais process noslēgsies ar sekmīgām LB prezidenta vēlēšanām, kāds būs šo notikumu iespaids uz bankas reputāciju un attiecībām koalīcijas partiju starpā – par to diskutējām "Delfi TV" raidījumā "Kāpēc" ar žurnālisti Alinu Lastovsku.
Latvijas Bankas prezidentu Saeima ievēl uz pieciem gadiem. Pašreizējā bankas vadītāja Mārtiņa Kazāka pilnvaru termiņš beidzās 21. decembrī.
Sākotnēji uz šo amatu pretendēja trīs kandidāti – JV un "Progresīvie" Kazāku virzīja pārvēlēšanai amatā, taču koalīcijas partneri ZZS kopā ar AS un NA šajā amatā vēlējāss redzēt "Altum" vadītāju Reini Bērziņu. "Stabilitātei" pieteica savu kandidātu – Pāvelu Kuzminu. Tomēr dienu pirms balsojuma Saeimā Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) sociālajos tīklos publicēja paziņojumu, ka koalīcija tomēr vienojusies par nepieciešamību virzīt kopīgu kandidātu Latvijas Bankas prezidenta amatam, un Kazāka kandidatūra vairs netiekot izskatīta.
23. janvārī Kazāku šim amatam oficiāli izvirzīja opozīcijā esošo politisko spēku AS un NA frakciju deputāti, bet dienu vēlāk koalīcija paziņoja, ka šim amatam virzīs LB prezidenta vietnieci Santu Purgaili. Vēl piektdien, 24. janvārī, ZZS kopā ar koalīcijas partneriem pauda atbalstu viņas kandidatūrai, bet pirmdien pēkšņi paziņoja par "jauniem apstākļiem", kas licis atsaukt atbalstu Purgailei. Ņemot to vērā, Purgaile pati atsauca savu kandidatūru šim amatam, pašlaik Kazāks ir vienīgais pretendents uz LB prezidenta amatu – par viņu solījušas balsot koalīcijas partijas JV un "Progresīvie", kā arī opozīcijā esošās partijas AS un NA. Kandidātu izvirzīšanas termiņš ir piektdiena, 31. janvāris.
Lai gan Rokpelnis paudis, ka ZZS uz LB prezidenta kandidātu nekad neesot skatījusies kā uz izšķirošu elementu koalīcijas stabilitātē, Siliņa atzina, ka viņai šis process radījis jautājumus. Savukārt ZZS ilggadējais politiķis Augusts Brigmanis šonedēļ izteicies, ka valdībā kopumā prasās restarts.
Kādas būs sekas politiskajām spēlēm ap Latvijas Bankas prezidenta izvēli – skatieties raidījumā!
Visas raidījuma "Kāpēc" epizodes klausāmas arī Apple un Spotify podkāstos!
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!