Neveiklais process, kādā Saeimas politiķi mēģina izraudzīties nākamo Latvijas Bankas prezidentu, radījis jautājumus gan par to, kā būtu jāmaina kandidātu izvirzīšanas process, gan arī kārtējo reizi uzjundījis bažas par koalīcijas partiju spēju vienoties valstij būtiskos jautājumos. Vai tuvākajā laikā saraustītais process noslēgsies ar sekmīgām LB prezidenta vēlēšanām, kāds būs šo notikumu iespaids uz bankas reputāciju un attiecībām koalīcijas partiju starpā – par to piektdien, 31. janvārī, pulksten 11 diskutēsim "Delfi TV" raidījumā "Kāpēc" ar žurnālisti Alinu Lastovsku.
Raidījumā piedalīsies Saeimā pārstāvēto partiju frakciju priekšsēdētāji – Edmunds Jurēvics ("Jaunā Vienotība" (JV)), Andris Šuvajevs (" Progresīvie"), Harijs Rokpelnis (Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS)), Edgars Tavars ("Apvienotais saraksts" (AS)) Raivis Dzintars ("Nacionālā apvienība" (NA)), savukārt "Latvija pirmajā vietā" (LPV) pārstāvēs Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Kristaps Krištopans. Opozīcijā esošā partija "Stabilitātei", kas LB prezidenta amatam virzīja savu kandidātu, no dalības raidījumā atteicās – Saeimas frakcijas vadītājs Aleksejs Rosļikovs aizbildinājās ar aizņemtību un neizvirzīja arī citu pārstāvi no partijas.
Latvijas Bankas prezidentu Saeima ievēl uz pieciem gadiem. Pašreizējā bankas vadītāja Mārtiņa Kazāka pilnvaru termiņš beidzās 21. decembrī.
Sākotnēji uz šo amatu pretendēja trīs kandidāti – JV un "Progresīvie" Kazāku virzīja pārvēlēšanai amatā, taču koalīcijas partneri ZZS kopā ar AS un NA šajā amatā vēlējāss redzēt "Altum" vadītāju Reini Bērziņu. "Stabilitātei" pieteica savu kandidātu – Pāvelu Kuzminu. Tomēr dienu pirms balsojuma Saeimā Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) sociālajos tīklos publicēja paziņojumu, ka koalīcija tomēr vienojusies par nepieciešamību virzīt kopīgu kandidātu Latvijas Bankas prezidenta amatam, un Kazāka kandidatūra vairs netiekot izskatīta.
23. janvārī Kazāku šim amatam oficiāli izvirzīja opozīcijā esošo politisko spēku AS un NA frakciju deputāti, bet dienu vēlāk koalīcija paziņoja, ka šim amatam virzīs LB prezidenta vietnieci Santu Purgaili. Vēl piektdien, 24. janvārī, ZZS kopā ar koalīcijas partneriem pauda atbalstu viņas kandidatūrai, bet pirmdien pēkšņi paziņoja par "jauniem apstākļiem", kas licis atsaukt atbalstu Purgailei. Ņemot to vērā, Purgaile pati atsauca savu kandidatūru šim amatam, pašlaik Kazāks ir vienīgais pretendents uz LB prezidenta amatu – par viņu solījušas balsot koalīcijas partijas JV un "Progresīvie", kā arī opozīcijā esošās partijas AS un NA. Kandidātu izvirzīšanas termiņš ir piektdiena, 31. janvāris.
Lai gan Rokpelnis paudis, ka ZZS uz LB prezidenta kandidātu nekad neesot skatījusies kā uz izšķirošu elementu koalīcijas stabilitātē, Siliņa atzina, ka viņai šis process radījis jautājumus. Savukārt ZZS ilggadējais politiķis Augusts Brigmanis šonedēļ izteicies, ka valdībā kopumā prasās restarts.
Kādas būs sekas politiskajām spēlēm ap Latvijas Bankas prezidenta izvēli – skatieties raidījumā!
Savus jautājumus raidījuma viesiem sūtiet uz epastu "kapec@delfi.lv" vai uzdodiet tiešraides laikā platformā Slido.com, izmantojot atslēgvārdu #banka.
Visas raidījuma "Kāpēc" epizodes klausāmas arī Apple un Spotify podkāstos!
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!