Bez papildu valsts naudas dzelzceļa projekta "Rail Baltica" uzraudzītāja AS "RB Rail" izmaksu segšanai varētu tikt apturētas dzelzceļa projekta aktivitātes , janvārī valdību brīdinājusi Satiksmes ministrija (SM). Premjerministre Evika Siliņa (JV) uzstājusi – šantāžu nepieņems un uzņēmuma budžetā vispirms jāpanāk vismaz 20% ietaupījums. Vai "Rail Baltica" būvdarbi ir apdraudēti? Cik vēl iespējams samazināt ar projektu saistītās izmaksas? Vai izaicinājumi, ar kuriem saskaras "Rail Baltica", visās Baltijas valstīs ir līdzīgi? Par šiem un citiem jautājumiem skatieties "Delfi TV" interviju ar "RB Rail" izpilddirektoru un pagaidu valdes priekšsēdētāju Marko Kivilu raidījumā "Kāpēc" piektdien, 14. februārī, pulksten 12.
Igaunijas, Latvijas un Lietuvas kopuzņēmums AS "RB Rail" ir Baltijas nozīmīgākā dzelzceļa infrastruktūras projekta "Rail Baltica" centrālais koordinators. Uzņēmums pārstāv projektu kopumā un nodrošina pilnīgu savstarpējo savietojamību, pārstāv visu akcionāru intereses, nodrošina efektīvu projekta izmaksu politiku, kā arī garantē veiksmīgu projekta īstenošanu, vienotā tirgus principa īstenošanu un vienlīdzīgu infrastruktūras pieejamību.
"RB Rail" akcijas līdzīgās daļās pieder uzņēmumam SIA "Eiropas Dzelzceļa līnijas" Latvijā, UAB "Rail Baltica statyba" Lietuvā un OU "Rail Baltic Estonia" Igaunijā. Kopuzņēmums pārstāv visu akcionāru intereses vienlīdzīgi.
Lai gan finansējuma piesaiste ir izaicinājums, kas sagādā galvassāpes visām trim Baltijas valstīm, katrā no valstīm ir savas atšķirības tajā, kā projekts tiek īstenots – kamēr Latvijā redzamākie būvdarbi ir saistīti ar staciju būvniecību, Igaunija pievērsusies apkārtējās infrastruktūras attīstīšanai, bet Lietuva prioritāri būvē sliedes. Lietuva ir arī vienīgā no trim Baltijas valstīm, kurā projekta pirmajā kārtā plānots būvēt dubulto sliežu ceļu, kamēr Latvijā un Lietuvā vismaz pagaidām Eiropas platuma sliežu ceļiem būs tikai vienas sliedes.
Kā taupības pasākumi ietekmēs "Rail Baltica" funkcionalitāti un ekonomisko atdevi? Kāda ir projekta nākotne un kā projekta nozīmību, ietekmi un lietderību vērtē Baltijas valstīs? Un vai vilcienu kustība pa jaunajām sliedēm 2030. gadā joprojām ir reāls mērķis? Par šiem un citiem jautājumiem plašāk – saruna ar Marko Kivilu.