"Neuzkaitināt atmosfēru" - diskusija par drošību Latvijā un aizsardzības spēju stiprināšanu. Video  (3)

Jau ziņots, ka 2025. gadā aizsardzībai atvēlēts lielākais finansējums Latvijas vēsturē, kas veido vairāk nekā 1,5 miljardus eiro jeb 3,45% no iekšzemes kopprodukta. Premjerministre Evika Siliņa iepriekš izteikusies, ka izdevumi aizsardzībai jākāpina arī turpmāk, taču vienlaikus viņa pauda - jau pašreiz esam iestājušies rindā uz militārā aprīkojuma piegādēm, kuras varēsim saņemt tikai pēc vairākiem gadiem. Tādēļ esot svarīgi strādāt pie tā, lai NATO šādas aprīkojuma iegādes varētu veikt kopīgi. "Ja mums šis vispārējais līmenis necelsies, pat tērējot vairāk, mēs nevaram nodrošināt to, ko mums vajag. Un pat ja Latvija teiks, ka mēs tērēsim 10%, mēs nevarēsim visu nopirkt," viņa sacīja.

Arī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs šonedēļ izteicies, ka Latvijai jāpalielina aizsardzības izdevumi, kas nav tikai abstrakts procents, bet reālas spējas. Tāpat viņš kritizēja, ka jautājums par civilo aizsardzību virzās nepiedodami lēni.

Tikmēr Saūda Arābijā šonedēļ notikušas ASV un Krievijas amatpersonu sarunas, lai, "cik drīz vien iespējams, izbeigtu karu, panākot ilgtspējīgu un abām pusēm pieņemamu mieru". Bažījoties, ka Tramps grib panākt mieru ar Krieviju sarunās, kurās netiktu iesaistīta ne Kijiva, ne Eiropas Savienība, Eiropas līderi šonedēļ tikušies vairākās sanāksmēs, lai apspriestu situāciju Ukrainā un kontinenta drošību, tajā skaitā uzvirmojušas diskusijas par iespēju uz Ukrainu nosūtīt Eiropas miera uzturētājus.

Kas ir steidzamākie darbi Latvijas drošības stiprināšanai, kāda ir militārās ražošanas nākotne Latvijā un vai mums jāizstājas no Otavas konvencijas? Par šiem un citiem tematiem, kurus ietekmē trauksmainā ģeopolitiskā situācija - skatieties raidījumā.

Visas raidījuma "Kāpēc" epizodes klausāmas arī Apple un Spotify podkāstos!