"Atšķirībā no Veimāras republikas, kur Hitlers nāca pie varas demokrātiskā ceļā, šobrīd Latvijā nav iespējams vairs rīkot referendumu par to, ka tiktu atcelta demokrātija vai tiktu likvidēta Latvija kā tiesiska vai nacionāla valsts," tā raidījumā "Kāpēc", aizstāvot pēc divvalodības referenduma pieņemtos likuma grozījumus, izteicās Valsts prezidenta padomniece Sarmīte Ēlerte (JV). Žurnālists Aleksejs Dunda gan iebilda, ka desmit gados kopš referenduma par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai visi mēģinājumi sarīkot referendumus bijuši neveiksmīgi. "Visi par to, ka Hitleram jābūt?" viņš retoriski vaicāja.
Referendums par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai notika 2012. gada 18. februārī. Kaut šis ierosinājums tika pārliecinoši noraidīts, tā paša gada novembrī Saeima pieņēma likuma grozījumus, kas būtiski palielināja slieksni, kas referenduma iniciatoriem jāsasniedz, lai tiktu organizēta tautas nobalsošana. Proti, saskaņā ar jauno likumu, referenduma ierosināšanas pirmajā posmā tā organizatoriem pašu spēkiem jāsavāc 30 000 parakstu. Ja tas izdodas, Centrālā vēlēšanu komisija organizē otro parakstu vākšanas posmu, lai abos posmos kopā tiktu savākti 10% jeb apmēram 150 000 vēlētāju parakstu. Tikai, ja tas izdodas, tiek rīkota tautas nobalsošana.
Ēlerte raidījumā pauda, ka pēc divvalodības referenduma likumā ticis definēts princips, ka “demokrātijai ir tiesības un pienākums sevi aizstāvēt”. Viņa atgādināja, ka savulaik Vācijas Veimāras republikā Ādolfa Hitlera vadītie nacisti nāca pie varas demokrātiskā ceļā, savukārt Latvijā, pateicoties šiem likuma grozījumiem, tas nebūtu iespējams.