Sabiedrībā kopumā sašķeltība starp krievu un latviešu valodā runājošajiem nav liela problēma, taču šo jautājumu visbiežāk uzkurina tieši politiķu izteikumi un lēmumi, lai mobilizētu savus vēlētājus – tā piektdien, 18.februārī, sprieda "Delfi TV" jaunā diskusiju un interviju raidījuma "Kāpēc" viesi. Brīdis, kad šis jautājums vairs nebūs dienaskārtībā, ir laika jautājums, uzskata Valsts prezidenta padomniece kultūrpolitikas jautājumos Sarmīte Ēlerte (JV).
Raidījumā, kurā žurnāliste Olga Dragiļeva pētīja, kādas sekas bijušas referendumam par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai, Ēlerte pauda, ka līdz referendumam sabiedrībā laiku pa laikam virmojušas idejas, ka varbūt tomēr krievu valoda varētu kļūt par otru valsts valodu vai ka Latvijas pilsonību varētu piešķirt visiem bez kritērijiem. “Referendums ielika stabilus pamatus tālākai politikai, jo pati svarīgākā integrācijas politika ir tad, ja cilvēki kopā dara kopīgas lietas,” pauda prezidenta padomniece, norādot, ka šis pavērsiens ļāvis daudz izlēmīgāk rīkoties, lai pārietu uz izglītību tikai valsts valodā.
Tomēr statistika liecina, ka joprojām tikai puse krievvalodīgo iedzīvotāju uzskata sevi par Latvijas patriotiem. Ēlertes ieskatā tas nenozīmē, ka pēdējie desmit gadi sabiedrības integrācijas jomā būtu izniekoti, taču jautājums vairs nav tik svarīgs. “Tam, ka puse krievvalodīgo nav patrioti, jāsaprot, kādi tam iemesli – sociāli, krīzes dēļ radīti. Ja šie iemesli radīti tāpēc, ka mūsu bērniem ir jāmācās vienotā skolā, tad diemžēl acīmredzot nāksies samierināties ar zināmu neapmierinātu cilvēku daļu,” sacīja prezidenta padomniece.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!