Hodorkovskis: krievu bandītu armijas nežēlības iemesli Ukrainā – narkotikas, nabadzība un naids

Pirmkārt, tas ir kaujas narkotiku izmantošanas rezultāts. Tās dod vai nu oficiāli, vai arī uz to lietošanu neoficiāli pamudina. Lietojot tādas vielas, cilvēki zaudē kritisko realitātes uztveri. Viņi kaut kādā ziņā vairs nav normāli cilvēki," sacīja Hodorkovskis.

Otrs iemesls ir sociāla problēma: "Mums vienmēr stāstījuši, ka Krievija ir trīsreiz bagātāka par Ukrainu. Patiesībā izrādījās, ka bagātība Krievijā nav izplatīta vienmērīgi. Ukrainā tā izplatīta krietni vienmērīgāk. To parāda ekonomiskie rādītāji, kuri atspoguļo situāciju. Tāpēc, kad Rubcovskas iedzīvotāji atnāk uz Kijevas piepilsētu, tad viņi redz bagātību, kura viņiem šķiet pārmērīga - veļasmašīnas, mikroviļņu krāsnis katrā dzīvoklī. Un viņi sāk ienīst šos cilvēkus, pirmkārt, ar šo sociālās klases naidu. Otrkārt, viņiem nākas slēpt zādzību, nogalinot nejaušus lieciniekus, nogalinot saimniekus. Spīdzinot cilvēkus, lai viņi atdotu savas dārglietas. Vārdu sakot, uzvedas kā banda. Tieši tā arī viņi izturas. Tie nav karavīri, tie ir bandīti," uzskata Hodorkovskis, vienlaikus uzsverot, ka neviens no šiem aspektiem neattaisno šos kara noziedzniekus, un viņi ir jāsauc pie atbildības.

Nabadzība ir arī iemesls, kāpēc Krievijas iedzīvotāji pieļauj bezkaunīgu un necilvēcīgu attieksmi ne tikai pret ukraiņiem, bet arī pret pašu kareivjiem un jūrniekiem. Putins pagaidām cenšas iesaukt cilvēkus no provincēm, kuri dzīvo lielā nabadzībā un kur arī cilvēka dzīvība nav dārga.

"Putins pagaidām vēl maksā, kaut gan ne visiem, šīs apsolītās kompensācijas. Un tas viņu radiniekiem, mums par šausmām un kaunu, ir pietiekams pamats, lai par to klusētu," atzīst Hodorkovskis.

Karavīru nāves arī maz ietekmē noskaņojumu Krievijas sabiedrībā, un Hodorkovskis to skaidro ar sabiedrībā valdošo psihozi un Stokholmas sindromu: "Cilvēki negrib justies kā nelieši. Cilvēki negrib atzīt, ka viņiem nav drosmes stāties pretī īstām šausmām un murgam. Viņiem tas kaut kā jāpaskaidro sev. Un šo psiholoģisko lūzumu viņiem palīdz labot propaganda, kura viņiem pamet dažādus, murgainus apgalvojumus. "Kas bombardē ukraiņu pilsētas? To dara paši ukraiņi." "Kas nogalina civilos Ukrainas pilsētu ielās? Nu, protams, ka nogalina ukraiņi paši." Normāls cilvēks to nepieņem. Taču Stokholmas sindroma situācijā, tādā dziļā psihozē, šāda situācija var turpināties ilgi. Pieredze rāda, ka tas var ilgt arī vairāk par gadu."

Uzveikt propagandas mašīnu var, bet tas nenotiks ātri, atzīst Kremļa opozicionārs: "Mums par dziļu nožēlu, zināms, ka Vācijā vācu propaganda daļai iedzīvotāju noturējās ne vien līdz kara beigām, bet pilnīga denacifikācija reāli beidzās 60. gadu beigās. Es baidos, ka arī manai valstij tas būs jāpiedzīvo."

Pilnu raidījuma ierakstu skatieties šeit.

Visas raidījuma "Kāpēc" epizodes klausāmas arī Apple un Spotify podkāstos!