"Toreiz mēs gribējām ticēt, ka ar to, kas ir noticis Krimā un daļā no Donbasa, viss aprobežosies. Mēs esam redzējuši arī citur pasaulē līdzīga mēroga konfliktus, kuros bija iesaistītas citas valstis – mēs redzam Sīriju, Afganistānu. Un šī ticība, vēlme tam ticēt, tā bija kļūda. To pašreiz man vajadzētu atzīt," raidījumā "Kāpēc" sacīja Eiropas Parlamenta deputāts Nils Ušakovs ("Saskaņa").
"Gan Eiropā, gan pie mums Latvijā līdz zināmam brīdim visi gribēja – un tas bija absolūti loģiski un dabiski – lai ar Krieviju būtu labas attiecības. Es pieņemu, ka to gribēja un vēlējās gan "Saskaņa", gan "Vienotība", gan politiķi no Nacionālās apvienības. Tas ir bijis pareizi. Un to mēs arī darījām – tāpat kā to darīja sociāldemokrāti no Vācijas, daudzi citi politiķi no daudzām citām valstīm. Tas bija toreizējos apstākļos vienīgā vai viena no vienīgajām pareizajām rīcībām," pauda politiķis.
Ušakovs skaidroja: "Mēs arī cerējām, ka labas attiecības – ekonomiskās, arī kultūras ziņā un humanitārās – var palīdzēt mums atrisināt kaut kādas savas problēmas šeit mājās. Dažiem tas bija "Jaunais vilnis", dažiem tas bija "Šukšina stāsti" Alvja Hermaņa versijā."
"2014. gadā tas, no vienas puses, bija pēdējais signāls, ka kaut kas visdrīzāk ir neatgriezeniski mainījies. Es neteiktu, ka tas būtu nepareizi izmantot vārdu "optimisti", bet mēs gribējām ticēt, ka ar to viss beigsies, kas bija 2014. gadā. Un mēs neesam bijuši vienīgie – tā bija lielākā daļa no Eiropas, kas tam gribēja ticēt. Šī bija kļūda. Tas, kas ir noticis 24. februārī, jebkādām šaubām vai citiem aspektiem pielika punktu," secināja Ušakovs.
Pilnu raidījuma ierakstu skatieties šeit.
Visas raidījuma "Kāpēc" epizodes klausāmas arī Apple un Spotify podkāstos!
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!