Sabiedrības sašķeltībā sava daļa vainas jāuzņemas arī krievvalodīgajiem, kuri bijuši ļoti neempātiski pret latviešiem – tā Delfi TV raidījumā "Kāpēc", kurā par problēmām diskutēja sabiedriski aktīvi cilvēki, kuru dzimtā valoda ir krievu valoda, atzina epidemiologs Ņikita Trojanskis. Savu daļu atbildības uzņēmās arī filozofs Igors Gubenko – kaut arī šajos pasākumos nekad nav piedalījies, nav arī tos kritizējis.
“Es visu nakti negulēju, bet domāju, un sapratu varbūt acīmredzamu lietu, ka arī krievi šos gadus bija ļoti neempātiski. Piemēram, kāpēc mēs nekad nerunājam publiski par to, ka uz tā pieminekļa ir iegravēts 1941. gads? Kādu signālu tas aizsūta mūsu dārgajiem latviešiem? Ko tas nozīmē? Mēs pasakām, ka mēs tur svinam uzvaru pār fašismu, bet paralēli aizveram acis uz to, ka arī PSRS Polijā iebruka 1939. gadā, ka bija Molotova - Ribentropa pakts, ka mēs sakām, ka tikai PSRS uzvarēja fašismu. Kas ir tas signāls, ko mēs sūtām?” vaicāja Trojanskis.
Viņš kritizēja, ka pirms gada, kad kāda cilvēku grupa naktī no 9. uz 10. maiju pie pieminekļa izveidoja sarkanu zvaigzni no ziediem, no krievu puses nav sekojusi asa, nosodoša reakcija, “lai latviešu draugiem aizsūtītu signālu, ka mums tas nav ok un ka mēs saprotam, kā jūs sāpina sarkana zvaigzne pie pieminekļa, kuru jūs uzskatāt par okupācijas pieminekli,” sacīja Trojanskis un piebilda: “Es domāju, ka šeit krievi darīja ļoti sliktu darbu komunikācijā ar sabiedrību.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!