"Jūs man prasāt šodien, vai viņiem būs pēc šī te datuma vieta, kur palikt? Nē, nebūs!" tā, jautāts, cik bēgļu no Ukrainas varēs izmitināt pašvaldību telpās pēc 1. jūlija, kad viņiem jāpamet viesnīcas, raidījumā "Kāpēc" teica Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors un Saeimas deputāts Viktors Valainis (ZZS). Viņš norādīja, ka izmitināšanas iespējas ir apzinātas, un dažviet telpas varēs piemērot ļoti ātri, bet vietām nepieciešami lieli ieguldījumi, kam finansējuma līdz šim nebija. Tikmēr Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Mārtiņš Šteins (A/P) atzina, ka valsts iestāžu līmenī līdz šim trūcis apziņas, ka "mums ar ukraiņiem vēl ilgi būs jādzīvo kopā".
Jau vēstīts, ka Saeima 26. maijā pieņēma grozījumus Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā, ar kuriem par 30 dienām pagarināta iespēja viņiem saņemt valsts atbalstu ēdināšanai un izmitināšanai. Tas nozīmē, ka viesnīcās šobrīd izmitinātie bēgļi tajās varēs uzturēties vēl mēnesi, bet pēc tam vai nu jāīrē dzīvoklis pašiem, jāpārceļas pie viesģimenes, vai arī uz pašvaldības nodrošinātu mitekli bēgļu izmitināšanai piemērotās telpās. Publiskajā telpā jau izskanējis, ka daudzi privātie izīrētāji atsaka ukraiņiem mitekli, piemēram, tāpēc, ka bēgļi nevēlas slēgt īres līgumus uz gadu vai ilgāk.
Valainis raidījumā norādīja, ka saskaņā ar Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas sniegtajiem datiem, viesnīcās šobrīd turpina dzīvot ap 4500 bēgļu. "Jūs man prasāt šodien, vai viņiem būs pēc šī te datuma vieta, kur palikt? Nē, nebūs! Un neprasiet šo jautājumu šobrīd atbildēt pašvaldībām, pašvaldības nevar uz to atbildēt," viņš teica, uzsverot, ka pašvaldības par šo situāciju esot brīdinājušas.
Jautāts, cik lielam bēgļu skaitam pašvaldību telpas līdz 1. jūlijam būs piemērotas, Valainis atzina, ka precīzu skaitli nosaukt nevar. Likuma grozījumi, kas paredz telpu piemērošanai finansējumu ir pieņemti tikai tagad un sarunas ar Finanšu ministriju tikko sākušās. Vietas, kur bēgļi varētu dzīvot, esot apzinātas visā Latvijā, tomēr darbs pie telpu piemērošanas sākts vēl neesot. "Pašvaldībās finanšu resursi tā brīvi nestāv. Domāju ka tuvākajā laikā visi šie darbi sāksies," teica Valainis.
Viņš skaidroja, ka telpu gatavības pakāpes daudzviet esot dažādas – vietām vajadzīgi pamatīgi ieguldījumi, kas mērāmi simtos tūkstošu, citviet, piemēram, Jelgavā kopmītnēs trūkst tikai matraču un gultu, ko iepirkt varētu dažās dienās, lai tur izmitinātu vairāk nekā 100 bēgļus.
Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Mārtiņš Šteins (A/P) apstiprināja, ka 27. maijā saņēmis informāciju, ka pašvaldībām šādas, piemēram, matraču un gultu, izmaksas valsts kompensēs pat ar atpakaļejošu datumu. Viņš arī apliecināja, ka pašvaldības savu potenciālu bēgļu izmitināšanai ieskicējušas ļoti savlaicīgi, proti saruna notikusi martā, bet plāns apstiprināts 29. aprīlī. Šķērslis darbu sākšanai bijis finansējums, jo daļai darbu kā naudas avots norādīts vien "esošo līdzekļu ietvaros". Šteins norādīja, ka "Finanšu ministrija tur valstij maku" un atzina, ka "mēs tā pa īstam neesam apzinājušies, ka mums ar ukraiņiem vēl ilgi būs jādzīvo kopā".
Pilnu diskusijas ierakstu skatieties šeit.
Visas raidījuma "Kāpēc" epizodes klausāmas arī Apple un Spotify podkāstos!
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!