"Jūs man prasāt šodien, vai viņiem būs pēc šī te datuma vieta, kur palikt? Nē, nebūs!" tā, jautāts, cik bēgļu no Ukrainas varēs izmitināt pašvaldību telpās pēc 1. jūlija, kad viņiem jāpamet viesnīcas, raidījumā "Kāpēc" teica Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors un Saeimas deputāts Viktors Valainis (ZZS). Viņš norādīja, ka izmitināšanas iespējas ir apzinātas, un dažviet telpas varēs piemērot ļoti ātri, bet vietām nepieciešami lieli ieguldījumi, kam finansējuma līdz šim nebija. Tikmēr Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Mārtiņš Šteins (A/P) atzina, ka valsts iestāžu līmenī līdz šim trūcis apziņas, ka "mums ar ukraiņiem vēl ilgi būs jādzīvo kopā".
Jau vēstīts, ka Saeima 26. maijā pieņēma grozījumus Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā, ar kuriem par 30 dienām pagarināta iespēja viņiem saņemt valsts atbalstu ēdināšanai un izmitināšanai. Tas nozīmē, ka viesnīcās šobrīd izmitinātie bēgļi tajās varēs uzturēties vēl mēnesi, bet pēc tam vai nu jāīrē dzīvoklis pašiem, jāpārceļas pie viesģimenes, vai arī uz pašvaldības nodrošinātu mitekli bēgļu izmitināšanai piemērotās telpās. Publiskajā telpā jau izskanējis, ka daudzi privātie izīrētāji atsaka ukraiņiem mitekli, piemēram, tāpēc, ka bēgļi nevēlas slēgt īres līgumus uz gadu vai ilgāk.
Valainis raidījumā norādīja, ka saskaņā ar Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas sniegtajiem datiem, viesnīcās šobrīd turpina dzīvot ap 4500 bēgļu. "Jūs man prasāt šodien, vai viņiem būs pēc šī te datuma vieta, kur palikt? Nē, nebūs! Un neprasiet šo jautājumu šobrīd atbildēt pašvaldībām, pašvaldības nevar uz to atbildēt," viņš teica, uzsverot, ka pašvaldības par šo situāciju esot brīdinājušas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!