"Strādāt viņi visi grib ļoti, vismaz lielākā daļa. Viņi ir gatavi strādāt ne savās profesijās, jo ļoti liela daļa ir juristi, uzņēmēji, uzņēmumu un filiāļu vadītāji. Viņi ir gatavi mazgāt grīdas, tīrīt un darīt pamatdarbus," raidījumā "Kāpēc" norādīja uzņēmējs, labdarības kafejnīcas "Borščs – vakariņas pie ukrainietēm" vadītājs Ģirts Slaviņš (JV).
Tomēr viņš atzina, ka bēgļiem ar strādāšanu ir savi izaicinājumi, un galvenais – bērni, kas jāpieskata. Slaviņš norādīja, ka lielākā daļa viņa sastapto bēgļu ir tikuši pie vietām bērnudārzos savām atvasēm. Bērnudārzu grupiņas esot uz laiku paplašinātas, kas, viņaprāt, ir pieņemams risinājums turpmākajam gadam vai diviem.
Ļoti daudzi ir atbraukuši bez jebkāda atbalsta – ja vietējiem cilvēkiem ir māsa, brālis, vīrs – tad šeit ar ļoti retiem izņēmumiem viņas ir vienas, secina Slaviņš. Kā risinājumu, ko var ieteikt arī latviešiem, viņš iesaka kooperēties, piemēram, lai laikus izņemtu bērnu no bērnudārza.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!