Šīs būs pirmās Saeimas vēlēšanas, kopš partijām piešķirts apjomīgs valsts finansējums. Kaut bija cerības, ka politiķi naudu tērēs arī politisko ideju attīstīšanai, ne tikai reklāmām un biroju uzturēšanai, vismaz partiju programmās tas pagaidām nav atspoguļojies – tā raidījumā "Kāpēc" secināja aicinātie eksperti.

"Vai nu šīs partijas ir noslinkojušas, vai naudu izmantojušas kaut kur citur, un nav izveidojušas kvalitatīvu programmu ar precīziem piedāvājumiem. Gala secinājums "Ekonomistu apvienībai" bija – nē, diemžēl, valsts finansējums nav izmantots šim mērķim padziļināti analizēt politiku un piedāvāt jēgpilnus, izstrādātus risinājumus," raidījumā pauda zvērināts advokāts un biedrības "Ekonomistu apvienība" pārstāvis Lauris Liepa.

Latvijas Transatlantiskās organizācijas ģenerālsekretāre Sigita Struberga papildināja, ka, lasot partiju programmas, radusies sajūta, ka politiķi vai nu pašas nemaz neiedziļinās savos solījumos, vai arī raksta programmas izmantojot nekonkrētus vārdus kā "iestāsimies" un "veicināsim", lai solījumu izpilde nebūtu izmērāma. Viņa gan arī vērsa uzmanību uz vēlētāju atbildību: "Tas, kāpēc partijas var atļauties slinkot, ir apziņa, ka vēlētājs nelasa programmas. Piedodiet, mums ir partija, kurai programmā ir viens vārds. Sakiet lūdzu, ko tas nozīmē? Tā ir necieņa, nekompetence, vai vienkārši nesodāmības apziņa par to, ka – nu tāpat jau neviens nelasīs?"

Tikmēr ekonomists un uzņēmējs Ģirts Rungainis pauda vērojumu, ka atbildīgi pret programmu rakstīšanu izturas tikai tās partijas, kas jau bijušas pie varas, kamēr "vienu vēlēšanu projektiem" esot sava "formula": "Formula ir tāda – rakstām, kas jāraksta, lai tiktu pie varas. Ja noveicas, tad pēc tam pateiksim – nu kā, mums jau nebija 51%, vai arī mēs nevadījām koalīciju." Rungaiņa vērtējumā šobrīd šādu "viendienīšu" Latvijas politikā ir vesels "bloks", un tās esot vērstas pret Latvijas drošību.

Struberga piebilda, ka "partijām-viendienēm" ir raksturīgi, ka programmas ir pilnas ar "gānīšanos": "Viss ir slikti, mēs visi mirstam, tautai nav nākotnes. Brīžiem, manā personiskajā skatījumā tas balansē pat ar naida runu, kas principā būtu nepieņemami. Piemēram, "izmetīsim muļķus no Saeimas!" Nevis "ko mēs izdarīsim", bet aplamības, kas ir vērstas, lai uzrunātu neapmierināto vēlētāju, kurš nelasa tālāk un neinteresējas, ko tad jūs, draugi, darīsiet, tad, kad jūs nosacīti tos muļķus izmetīsiet?" teica LATO vadītāja.

Rungainis arī uzsvēra, ka ar partiju finansēšanu vien nepietiek - japalielina līdzekļi arī analītiskajam dienestam parlamentā. "Mūsu parlaments ir vienkārši traģiski nabags ar speciālistiem, kas varētu palīdzēt jaunievēlētajam deputātu sastāvam, kurš pārstāv mūsu tautu, pieņemt daudzmaz kvalitatīvus lēmumus." Viņš norādīja, ka Latvijā ir daudz mazāk speciālistu un mazāks budžets šiem mērķiem nekā Lietuvā un Igaunijā, "un līdz ar to arī mazāka jēga".

Pilnu raidījuma ierakstu skatieties šeit.

Visas raidījuma "Kāpēc" epizodes klausāmas arī Apple un Spotify podkāstos!

Ģirts RungainisLatvijakāpēcĢirts RungainisSigita StrubergaLauris Liepa

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit