Samariešu apvienības vadītājs: šīs vēlēšanas nav labklājības jomas vēlēšanas

“Līdz saknei godīgi skatoties, ko partijas sarakstījušas savās vēlēšanu programmās, - viņi pat nav paskatījušies Labklājības ministrijas departamenta nosaukumos, lai saprastu, par kurām jomām tā atbild,” secina Bērziņš. Kaut arī labklājības joma ir ļoti plaša, partijas lielākoties fokusējušās uz atsevišķām sadaļām.

“Bieži vien politiķi uzstājoties pasaka to, ko vēlētāji grib dzirdēt. Ja gribi dzirdēt par pensijām, tad visi teiks par pensijām, jo pensijas ir viens no “ejošiem zirdziņiem”, par ko runā visi. Bērna piedzimšanas pabalsti, demogrāfijas attīstība ir topā otrais,” novērojis Bērziņš.

Taču viņš mudina vērtēt solījumus likumsakarībās, piemēram, palielinot pensiju, jāvērtē arī neapliekamais minimums un jāņem vērā, ka ļoti daudziem pensionāriem tiek nodrošināti arī dažādi sociālie pakalpojumi, kuri viņiem var vairs nepienākties, ja viņu ienākumi pārsniedz noteiktu līmeni. “Jautājums ir ļoti komplekss un, godīgi sakot, no visām partijām tikai trīs kaut kur savās programmās ir iekļāvušas frāzi “sociālie pakalpojumi”,” norāda Bērziņš.

Lielākoties partiju solījumi balstīti kādā konkrētā pabalstā, kas ļauj viegli izvēlēties vienu vienu mērķa grupu un pateikt: “Šodien mums interesē pensionāri, rīt – māmiņas, kas audzina bērnus ar funkcionāliem traucējumiem. Šī ir pārdošanas prasme – kā cilvēki pozicionē sevi noteiktā auditorijā,” norāda speciālists.

Ir arī melīgas organizācijas, kas saka, ka iestājas par labklājību, bet kuru programmā par šo tematu nav atrodams neviens punkts, vai arī tādas, kas sasola pilnīgi nereālas lietas, piemēram, bezmaksas sabiedrisko transportu visiem no 60 gadu vecuma. Taču ir arī gadījums, kad partijai, kas visskaļāk pozicionējas ar citiem tematiem, programmā pirmie četri prioritāri risināmie jautājumi ir par labklājību. “Tas arī ir jautājums – kurā vietā partija noliek šos jautājumus,” saka Bērziņš.

Bērziņš norāda, ka Latvijā ir “ārkārtīgi lielas tēmas”, par kurām vēl neesam pat sākuši runāt. Kamēr Eiropas Savienībā tikko septembrī pieņemta aprūpes stratēģija, mūsu partiju programmās par aprūpi nav neviena vārda. "Protams, ir par pensijām, bet tās tēmas, kas saistītas ar to, ka mēs novecojam, dzīvojam ilgāk, ka mums ir tēma tā pati deinstitucionalizācija, aprūpes centri... tur ir ļoti daudz lielu jautājumu, kas programmās vienkārši nav.”

Savukārt Latvijas Transatlantiskās organizācijas ģenerālsekretāre Sigita Struberga papildināja, ka svarīgi arī aizdomāties, ko tieši partija ar savu piedāvājumu vēlas atrisināt; “Kad lasu solījumus palielināt vienreizējo pabalstu - forši, bet ko tas atrisinās? Pajautājiet sev – ko tas atrisinās? Palielinās vienreizējo pabalstu par bērna piedzimšanu – vai tas atrisinās demogrāfijas problēmas Latvijā? Vai tas atrisinās ģimeņu problēmas Latvijā? Mums visiem patīk saņemt vairāk naudas, bet vai vienreizējā naudas saņemšana – vai pat daudzreizēja – tiešām atrisinās visas tās problēmas, kas mums ir?”

Bērziņš piekrita – sistēmiska pieeja būtu, ja lēmumi būtu balstīti datos un būtu skaidra pieeja. “Dalīt “helikoptera naudu”, kā viena partija solīja izdalīt katru rudeni 240 eiro vienai konkrētai mērķa grupai, nav sistēmiska pieeja! Ja gribam risināt vienas vai otras vai labklājības sistēmas problēmas kopumā, tad jādomā, kā šī sistēma attīstās – vai mums ir investīciju resursi, lai sociālos pakalpojumus radītu tajā vietā, kad viņi ir vajadzīgi, nevis gaidīt uz Eiropas naudu vai kaut kādiem projektu konkursiem, kas pakalpojumu rada nevis tad, kad ir vajadzība, bet tad, kad ir iespēja.”

Pilnu raidījuma ierakstu skatieties šeit.

Visas raidījuma "Kāpēc" epizodes klausāmas arī Apple un Spotify podkāstos!