AS "Latvijas gāze" (LG) septembrī atkārtoti vērsās pie Sabiedrisko pakapojumu regulēšanas komisijas (SPRK) ar lūgumu no 1.oktobra pārskatīt tarifus, kaut tas jau vienreiz darīts vasarā. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis "Delfi TV" raidījumā "Kāpēc" sarunā ar žurnālisti Olgu Dragiļevu skaidroja – šādu rīcību paredz likums: “Mums jāvēršas [SPRK], ja redzam, ka tarifs ir neatbilstošs.” Vienlaikus viņš piebilst – arī politiskajās aprindās šis jautājums ir uztverts pietiekoši nopietni un pirms vēlēšanām jau sākušās debates par cenu griestu ieviešanu, tāpat kā Lielbritānijā, Vācijā, Zviedrijā un citās valstīs.

“Protams, ieviešot cenu griestus, tarifu jautājums paliek otrajā plānā, jo starpību starp tarifu un patieso gāzes cenu kompensē valsts. Ja šobrīd mājsaimniecību tarifā gāze rēķināta par 107 eiro un gāzi mēs iepērkam, piemēram, oktobrī par 200 eiro, tad šo starpību cenu griestu ietvaros būtu jākompensē,” skaidro Kalvītis.

Kaut arī gāzes cena jau divus mēnešus krītas, ja no 1. decembra tarifi tiks pārskatīti, tie būs jāpalielina, saka LG vadītājs. “Būs uzkrātie zaudējumi gan pirmajā pusgadā, gan otrajā – tarifu metodika nosaka, ka arī zaudējumi ir jākompensē. (..) Tā ir tarifa būtība – tajos pusgados, kad LG guva virspeļņu, tarifs tika samazināts, lai šo virspeļņu atdotu atpakaļ mājsaimniecībām. Ja mēs ciešam zaudējumus, atkal nākamajā pusgadā atbilstoši metodikai šī nauda mums ir jāatgriež atpakaļ.”

Zaudējumu apmērs šajā pusgadā, kas būtu jāattiecina uz nākamo gadu, varētu būt ap 30-40 miljoniem eiro, ja gāzes cena paliks ap 200 eiro, saka Kalvītis.

Vienlaikus viņš norāda, ka gāzes cena ir ļoti nestabila. Šā brīža cenas kritums, viņaprāt, ir saistīts ar to, ka Eiropā “katastrofāli samazinās” gāzes pieprasījums, ļoti daudz energoietilpīgo industriju ir pārtraukušas darbu, un tajā brīdī, kad gāzes cena sasniegs tām pieņemamu līmeni, uzņēmumi atjaunos darbību, pieprasījums celsies un gāzes cenas atkal varētu kāpt, spriež Kalvītis.

Uz jautājumu par uzņēmuma sociālo atbildību Kalvītis atgādina, ka uzņēmuma darbība un nodokļu politika Latvijā ir regulēta ar likumu: “Mums nav tiesību piešķirt kaut kādas atlaides, radīt mākslīgus zaudējumus, jo pēc tam tiksim par to sodīti.” Viņš piebilda, ka “Latvijas gāze” sociāli atbildīga uzņēmuma tēlu veido, daļu naudas novirzot ziedojumos.

Piedāvājam iepazīties ar raidījuma spilgtākajām epizodēm:


"Latvijas Gāze" nekad nav teikusi, ka nespēs apgādāt mājsaimniecības ar gāzi, uzsver Kalvītis. Tā brīdinājusi, ka tik īsā laikā - no 14.jūlija līdz 9.augustam – uzņēmumam nav iespējams izpildīt valdības uzlikto pienākumu izveidot noteiktos gāzes krājumus mājsaimniecību vajadzībām.

“Latvijas gāze” iegādājas gāzi no trim četriem piegādātājiem, kas nāk no Polijas, Lietuvas, Igaunijas, tomēr lielākā daļa – aptuveni 60-70% - ir Krievijas izcelsmes gāze.

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Loading...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Nosaki "Delfi" auditorijas mīlētākos autorus "Delfi autoru balsojumā 2024"!Iepazīsties ar visiem autoriem un viņu saturu ŠEIT