Administratīvā sodīšana, uzliekot bērniem naudas sodus, ir neefektīva, jo tā nav audzinoša sistēma, tāpēc Labklājības ministrija plāno kopā ar Tieslietu ministriju piedāvāt grozījumus tiesību aktos, lai atteiktos šādas prakses, raidījumā “Kāpēc” pastāstīja LM valsts sekretāra vietniece Diāna Jakaite. Taču, kamēr likuma grozījumi nonāks līdz parlamentam, nepieciešams arī izglītot institūcijas un sabiedrību par to, kāpēc “problēmbērni” par tādiem kļūst un kā viņiem palīdzēt.
Kā raidījumā norādīja Valsts kontroles (VK) padomes locekle Maija Āboliņa – VK nav vienīgā institūcija, kas uzskata, ka administratīvā sodīšana ir neefektīva sistēma bērniem, jo tā ir sodīšanas, nevis audzināšanas sistēma. Viņa uzsvēra, ka bērniem nav savu naudas līdzekļu, it īpaši tiem, kuriem nākas dzīvot bērnu namā, taču pašvaldību Administratīvās komisijas to neņem vērā. Kā piemēru viņa minēja vienu no Ventspils Administratīvās komisijas lēmumiem – piemērojot naudas sodu bērnunama bērniem, tā ņēmusi vērā, ka saskaņā ar likumu bērnunama bērniem no 7 gadu vecuma tiek izmaksāta kabatas nauda 16,35 eiro mēnesī. “Tātad viņam ir sava nauda un šo sodu piemēro arī tad, ja bērns pats Administratīvajā komisijā saka, ka viņam nav naudas un vecāku,” pastāstīja Āboliņa. Turklāt būtiski, ka bērniem piemēro ne tikai naudas sodus, bet nereti liek apmaksāt arī alkohola un narkotisko vielu ekspertīzes izdevumus, kas var sasniegt vairākus simtus eiro.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!