Saeima 31. maijā vēlēs jaunu Valsts prezidentu, un šim amatam politiskie spēki ir izvirzījuši trīs kandidātus – Uldi Pīlēnu, Elīnu Pinto un Edgaru Rinkēviču. Politikas vērotāju skatījumā šis ir spēcīgākais piedāvājums, kas prezidenta vēlēšanās novērots. Kādu prezidentu ir pelnījusi Latvija un kādas ir izvirzīto kandidātu izredzes iekļūt Rīgas pilī? Par to diskutējām raidījumā “Kāpēc” ar žurnālisti Olgu Dragiļevu.
Raidījumā piedalījās politoloģe, Rīgas Stradiņa universitātes Politikas zinātnes katedras docētāja Lelde Metla-Rozentāle, sabiedrisko attiecību aģentūras "A. W. Olsen & Partners" līdzīpašniece un vadītāja Olga Kazaka, SKDS projektu vadītāja, socioloģe Ieva Strode, "Delfi" galvenais redaktors Filips Lastovskis un ārpolitikas pētnieks Andis Kudors.
Lai ievēlētu prezidentu, viņam jāsavāc vismaz 51 Saeimas deputāta balss, taču koalīcijai šoreiz nav izdevies vienoties par vienu kandidātu. Vispirms ambīcijas kļūt par prezidentu paziņoja uzņēmējs Pīlēns, bet pašreizējais Valsts prezidents Egils Levits aizvadītajā nedēļā negaidīti paziņoja, ka uz otru termiņu nekandidēs. "Jaunā Vienotība" pieteica Rinkēviča kandidatūru un tajā pašā dienā "Progresīvie" šim amatam virzīja Pinto.
Vairākuma atbalsta šobrīd nav nevienam no trim kandidātiem. Vienlaikus šīs būs otrās Valsts prezidenta vēlēšanas kopš Satversmes grozījumiem, nosakot, ka prezidents ievēlams atklātās vēlēšanās, proti – informācija, par kuru no kandidātiem balsojis katrs deputāts, būs publiski pieejama.
Kādu prezidentu pelnījusi Latvija un kādas politiskas pārmaiņas varētu nest prezidenta maiņa valstī un starptautiski – diskutēsim raidījumā.
Visas raidījuma "Kāpēc" epizodes klausāmas arī Apple un Spotify podkāstos!
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv