"Apvienotais saraksts", kas pērn vēlēšanās pieteica sevi kā profesionālus krīzes menedžerus un solījās dinamiskā tempā izvest Latviju no stagnācijas, samocīta nepilna gada laikā valdībā nonācis opozīcijā. Kādi notikumi ambiciozo sarakstu attālinājuši no varas, kāda ir pašu politiķu atbildība līdzšinējās valdības grūtībās un kā "Apvienotais saraksts" turpmāk plāno pildīt vēlētājiem dotos solījumus – par to piektdien, 8. septembrī, "Delfi TV" raidījumā "Kāpēc" pulksten 12 žurnāliste Olga Dragiļeva iztaujās politiskā spēka līderus – Uldi Pīlēnu, Edvardu Smiltēnu (LRA) un Edgaru Tavaru (LZP).
"Apvienotais saraksts" tapis pērn vasaras sākumā, tā galvenais arhitekts ir Pīlēns. Apvienībā ietilpst trīs reģionālās partijas - Latvijas Reģionu Apvienība (LRA), kā arī divi no ZZS atšķēlušies politiskie spēki - "Liepājas partija" un "Latvijas Zaļā partija", kā arī Pīlēna dibināta biedrība. Visas četras šīs organizācijas vēlēšanās startēja ar kopīgu sarakstu un Pīlēnu kā premjera amata kandidātu, kaut uzņēmējs pats vēlēšanās nekandidēja.
14. Saeimā "Apvienotais saraksts " ieguva 15 deputātu mandātus, izveidojot trešo lielāko frakciju Saeimā. Premjerministra Krišjāņa Kariņa (JV) jaunās valdības veidošanas process kļuva par vienu no ilgākajiem kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas, līdz pērn decembrī trīs partiju koalīcija tika apstiprināta Saeimā. Vēl trīsarpus mēneši pagāja, līdz valdībai izdevās nonākt pie rīcības plāna apstiprināšanas, apņemoties četru gadu laikā transformēt ekonomiku un par prioritātēm izvirzot drošību, izglītību, enerģētiku, vidi, konkurētspēju un dzīves kvalitāti.
"Apvienotā saraksta" pārziņā nonāca četras ministrijas, Smiltēns nokļuva Saeimas priekšsēdētāja krēslā, taču neilgi pirms Valsts prezidenta vēlēšanām koalīcija sašķobījās, kad "Apvienotais saraksts" kā pirmais pieteica Pīlēnu par Valsts prezidenta amata kandidātu. Prezidenta amatā ar opozīcijas partiju - ZZS un "Progresīvie" - balsīm ievēlēja JV politiķi Edgaru Rinkēviču un jau tajā pašā dienā JV uzstāja uz koalīcijas paplašināšanu. Sarunas par koalīcijas paplašināšanu starp piecām partijām – JV, AS, Nacionālo apvienību un opozīcijā esošajiem ZZS un "Progresīvajiem" turpinājās visu vasaru, līdz augustā Kariņš paziņoja, ka atkāpjas no amata. Nākamā valdības veidošana tika uzticēta Evikai Siliņai, kas koalīcijas kodolu veidoja ar ZZS un "Progresīvajiem". Arī AS piedāvāta iespēja piedalīties valdībā, tomēr 1. septembrī politiskais spēks paziņoja, ka Siliņas veidotajā valdībā nepiedalīsies.
Kādi apsvērumi noveduši AS opozīcijā un ko no tā iegūs viņu vēlētājs – skatieties raidījumā.
Visas raidījuma "Kāpēc" epizodes klausāmas arī Apple un Spotify podkāstos!
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!