"Šis, protams, ir kaut kas īpašs. Tas ir tāds ķirsītis uz kūkas sportista karjerā," tā Riharda Snikus izcīnīto Parīzes paralimpisko spēļu zeltu paraiejādē raidījumā "Aizmugure" raksturoja viņa trenere Darja Tihomirova. Tikmēr Aigars Apinis, kurš Parīzē izcīnīja jau desmito paralimpisko medaļu savā karjerā, atzina – atgriešanās pie skatītāju pinām tribīnēm pēc pandēmijas iztukšotās Tokijas, bija ļoti patīkama – kā emocionāls dopings sportistiem. Ar viņiem raidījumā runājām arī par paralimpiešu sagaidīšanu Rīgā, paralimpiskā sporta centra izveides plāniem un to, kā tad ir pareizāk – "paralimpisks" vai "paraolimpisks"?
Pēc tukšajām tribīnēm covid-19 pandēmijas laika Tokijas olimpiskajās spēlēs, iznākšana skatītāju pārpildītu tribīņu priekšā Latvijas parasportistiem bija īsta bauda. "Pārbaude pirmā, otrā, trešā un tad tevi izved uz stadionu pa tām mazajām tumšajām apakštribīnēm. Jau dzirdam – lielais vilnis aiziet, skatītāji aplaudē, trokšņo. Ieejot iekšā lielais stadions pilns skatītāju. Prezentē mūs sportistus, visi aplaudē. Kāds sportists aizlec, noskrien, vēl jo vairāk kāds franču sportists – tad vispār tās emocijas... Tad vispār bija "spalvas gaisā". Tas dod tādu lielāku pārliecību, stimulu, enerģiju, pozitīvu dopingu no faniem, ka – nē, es varu! Un tu saņemies un izdari. Jā, tas ir patīkami!"
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
