Saņemot jūlija un augusta rēķinus, ledus haļļu īpašnieki bijuši šokā, un bez atbalsta mehānismiem privātie īpašnieki var būt spiesti tās slēgt uz ilgāku laiku. "Es skatos uz abām savām hallēm, un, ja oktobra rēķini būs tādi paši kā septembrī vai augustā, tad jau laicīgi atvainojos visiem bērniem un vecākiem, halles nevar pastāvēt," raidījumā "Aizmugure" sacīja Latvijas Ledus haļļu asociācijas valdes loceklis Dainis Liepiņš.
Sporta halles un treniņu zāles ir jāapsilda kā jebkura cita telpa, bet tas ir īpaši dārgi, ņemot vērā šādu telpu lielos izmērus. Īpaši lielas izmaksas solās piemeklēt tieši ledus halles, jo ledus seguma uzturēšanai jātērē elektrība. Latvijā kopumā ir 21 slēgtā tipa halle ar ledus saldēšanas iekārtām. Augsto rēķinu rezultātā pieaug arī cenas, par kādām laukumi tiek izīrēti treniņiem un spēlēm, bet tas savukārt var novest pie biļešu cenu pieauguma.
Liepiņš norādīja, ka privātie ledus haļļu īpašnieki šobrīd ir iedzīti stūrī, taču labākā situācijā ir valsts un pašvaldības halles, jo tām būs, no kurienes paņemt to naudu. "Ja šāds rēķins būtu vienreizējs pasākums, tad varētu sakost zobus un pamainīt savus investīciju plānus. Tā nelaime ir neziņā," pauda Latvijas Ledus haļļu asociācijas valdes loceklis.
Savukārt Olimpiskie sporta centri dažādās Latvijas pilsētās ziemu sagaida ar piesardzību, un šobrīd tiek darīts viss, lai pēc iespējas labāk sagatavotos. "Olimpiskajos sporta centros mērķis ir saglabāt pirktspēju, jo neadekvāti paceļot cenas, pakalpojumu izmantotāju skaits kritīsies," teica Latvijas Olimpiskās komitejas ģenerālsekretārs Kārlis Lejnieks.
Piedāvājam iepazīties ar raidījuma saturu:
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
