"Skatījos vairāk uz ripu, bet atceros, ka vārtu labais stūris bija vaļā. Vai es esmu snaiperis un metu tādus "golus"? Noteikti, ka nē! Es domāju, ka viennozīmīgi kaut kas man tur palīdzēja, stāvēja blakus," tā Kristiāns Rubīns raidījumā "Aizmugure" aprakstīja savu metienu, kas Latvijas hokeja izlasei atnesa pasaules čempionāta bronzas medaļas. Vaļsirdīgā sarunā viņš un komandas kapteinis Kaspars Daugaviņš atklāja arī brīžus, kad likās ka "pasaule sabrūk pie kājām" un to, cik izšķirošs bija fanu dotais enerģijas lādiņš.
Jau vēstīts, ka čempionātu Latvija noslēdza ar uzvaru mačā pret ASV, iegūstot bronzas medaļas. Tajā latviešu aizsargs Rubīns guva divus vārtus, tostarp uzvaru nesošos jau pagarinājumā. "Jaks nometa Daugaviņam ripu un nāca pats mainīties. Trīs pret trīs hokejs, jāpieslēdzas. Atceros kā Daugaviņš "ieslēdza" sava kājas un apgāja apkārt aizsargam. Mēģināju pielāgoties, uz centru iet. Daugaviņš man piespēli negribēja dot, deva Ločmelim, bet kaut kā izleca tā ripiņa, uzleca augšā, es vienkārši gaidīju, kad nokritīs lejā, un varēšu pa viņu solīdi trāpīt," vārtu guvumu pagarinājumā aprakstīja Rubīns.
Jau dažas sekundes vēlāk, svinot uzvaras vārtus Rubīnam nācies kliegt pārējiem komandas biedriem, lai palaiž viņu vaļā, jo trūcis elpas – to viņš aprakstījis intervijā medijam MVP. Raidījumā hokejists stāstu vēl mazliet papildināja: "Vakar tikai pamanīju, ka Daugaviņš vēl centās mani noķert ar nūju, piebremzēt. Kad iegājām tajā stūrī, visi sāka lēkāt, spiest, es nokritu. Pašā sākumā var redzēt kā tur roka iet gar manu seju un es visiem kliedzu, lai laiž mani ārā. Kad tiku ārā, varēju beidzot ieelpot tādu "kaifa gaisu" un atvērtām acīm paskatīties, kas notiek apkārt, kā visi raud. Daugaviņam, reku jau asaras bira. Tas bija tiešām sitiens pa sirsniņu," teica hokejists.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!