'Ungārijai jāpaliek' un ķildas par abortiem – EP deputāta amata kandidāti iekarst diskusijā LU

Diskusijā tika aicināti piedalīties visu to sarakstu EP deputāta amata kandidāti, kuru reitings martā "Delfi" pasūtītajā SKDS aptaujā pārsniedz 2%. Tā kā šo slieksni sasniegušas desmit partijas, diskusijā tās sagrupētas divās grupās atbilstoši Centrālajā vēlēšanu komisijā izlozētajiem kārtas numuriem. Diskusijas pirmajā posmā piedalījās Irina Dolgova ("Saskaņa" sociāldemokrātiskā partija), Jānis Grasbergs (Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"), Ilze Stobova (LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ), Ivars Ijabs ("Latvijas attīstībai") un Reinis Pozņaks ("APVIENOTAIS SARAKSTS - Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija").

Studenti kandidātiem uzdeva jauniešiem sasāpējušo jautājumu par neapmaksātām prakses vietām, interesējās par politiķu nostāju pret obligāto migrantu uzņemšanas solidaritātes sistēmu, kā arī vēlējās novērtēt deputāta amata kandidātu angļu valodas zināšanas, kas izvērtās diskusijās par latviešu valodas lietošanu Eiropas Parlamentā un mudinājumos nekautrēties par savām valodu zināšanām un runāt latviski. Uz jautājumu, vai nepieciešams Ungāriju izslēgt no Eiropas savienības par to, ka tā bloķē lēmumus Ukrainas atbalstam, Ijabs atgādināja, ka ar dažādām sekām Ungārija saskaras jau tagad, savukārt Grasbergs un Dolgova bija vienisprātis, ka jāveido dialogs.

Diskusijas otrajā daļā piedalījās Elīna Pinto ("PROGRESĪVIE"), Jūlija Stepaņenko ("SUVERĒNĀ VARA"), Inese Āboliņa (Zaļo un Zemnieku savienība), Sandra Kalniete (Jaunā VIENOTĪBA) un Ņikita Piņins (politiskā partija "Stabilitātei!"). Arī šiem politiķiem studenti uzdeva diskusiju rosinošus jautājumus, piemēram, par ārvalstu studentu darba iespējām Latvijā, bet karstākās debates raisījās par sieviešu reproduktīvo tiesību nodrošināšana Eiropas Savienības (ES) pamattiesību hartā, kas skar sieviešu tiesības uz abortu un tiesības uz veselības aprūpi. Stepaņenko iebilda, ka tajā nav runāts par bērna tiesībām piedzimt, Kalniete pauda, ka šī intīmā dzīves joma ir nacionālas kompetences un ilgstošā laikā izveidojušos dzīves tradīciju jautājums, savukārt Pinto iebilda, ka 21. gadsimtā sievietei jābūt brīvai izvēlēties, lemt par savu ķermeni, un Eiropā šīs tiesības nedrīkst būt atkarīgas no tā, kurā valsī sieviete dzīvo. Arī Āboliņa piekrita, ka sievietēm pašām jābūt iespējai izlemt savu nākotni, savukārt Piņins pauda, ka sievietei jābūt tiesībām uz abortu, ja grūtniecība apdraud viņas veselību, "vienlaikus lielākā daļa no mūsu vēlētāji ir ticīgi cilvēki, tāpat kā Latvijas tauta, tāpēc kā politiskais spēks tāda veida iniciatīvas nevarēsim atbalstīt."

13:13 Studente politiķiem jautāja, ko viņi darīs, lai panāktu, ka prakse studiju laikā tiek apmaksāta? Dolgova norādīja, ka viņas pārstāvētā Eiropas Sociālistu un demokrātu grupa iestājas pret cilvēku ekspluatēšanu darba vietā. Ījabs savukārt atgādināja, ka Eiroparlaments jau ir pieņēmis rezolūciju, ka praksei jābūt apmaksātām, lai veicinātu dalībvalstis šādu kārtību iestrādāt arī savos likumos. Grasbergs atsaucas uz valstu koeficientu uzlabošanu "Erasmus+", sakot, ka jāiesaista dialogā uzņēmēji. Stobova minēja ES regulu, kas šo procesu jau veicinot. Pozņaks tikmēr aizrādīja, ka nevajag gaidīt uz "Eiropas burvju nūjiņu", jo šī esot problēma, ko, ļoti labi gribot, var atrisināt tepat Latvijā.

18:14 Students lūdza kandidātus nosaukt trīs galvenos uzdevumus, ko viņi plāno veikt nākamā EP sasaukuma laikā, piebilstot, ka atbildi sagaida angļu valodā. Ījabs uzsvēra militārās industrijas attīstību un veselības aizsardzību. Grasbergs kritizēja Eiropas zaļo kursu, norādot, ka tas jāievieš gudrāk. Stobova atbildi sniedza divreiz – vispirms latviski, tad angliski, uzsverot, ka viņas partijas LPV galvenā prioritāte ir ģimenes vērtības. Pozņaks pauda, ka grib stiprināt ES drošību, bet atgādināja, ka nevajag baidīties no "skaistās latviešu valodas Eiropas Parlamentā". Visbeidzot Dolgova atbildot, kritizēja jautātāju – kādēļ viņš gribot te kādu pieķert valodu nezināšanā? Kandidāte uzsvēra, ka zinot piecas valodas dažādos līmeņos, bet atbildi sniedza latviski.

27:29 Jautāti, vai Ungārija būtu "jāizmet" no Eiropas Savienības, politiķi nesteidza piekrist. Pozņaks un Ījabs gan norādīja, ka vajadzētu mainīt lēmumu pieņemšanas kārtību, lai viena valsts nevarētu bloķēt visai ES svarīgus lēmumus. Grasbergs bija piesardzīgāks – vienprātības princips Latvijai esot labvēlīgs daudzos jautājumos, tādēļ no tā nevajag atteikties. Stobova uzstāja, ka lēmumi jāpieņem demokrātiski, bet Dolgova norādīja, ka nevajag baidīties no vienprātības meklēšanas.

01:04:12 Studentes jautājums par tiesībām uz abortu raisīja asas diskusijas starp Kalnieti, Stepaņenko un Pinto. Proti, Eiropas Parlaments nesen atbalstījis sieviešu tiesību uz abortu iekļaušanu Eiropas pamattiesību hartā. Stepaņenko lepojās, ka visi viņas sabiedrotie no Eiroparlamenta kristīgo partiju kustības visi balsojuši pret šo rezolūciju, jo tā runā tikai par sieviešu tiesībām uz abortu, bet ne par bērnu tiesībām piedzimt. Kalniete atzina, ka arī balsojusi pret rezolūciju, kaut ne tādēļ, ka iebilstu pret abortiem, bet tādēļ, ka šādi jautājumi esot jālemj nacionālajā līmenī. Pinto kritizē Kalnietes nostāju, paužot, ka tā tomēr neesot nacionālā līmeņa izvēle – sievietēm jābūt izvēles tiesībām neatkarīgi no tā, kurā Eiropas valstī viņas dzīvo. Āboliņa un Piņins šajā vārdu apmaiņā neiesaistījās, bet tās noslēgumā abi pauda, ka sievietēm pašām jābūt iespējām lemt par savu nākotni. Piņins gan pievienoja atrunu – tā esot viņa personīgā pārliecība, bet partija "Stabilitātei!", kuru atbalstot kristīgi cilvēki, kopumā esot pret abortiem.

01:21:55 Diskusijas noslēgumā politiķiem bija iespēja aicināt šaubīgos vēlētājus balsojuma dienā tomēr apmeklēt iecirkņus. Piņins viņus centās motivēt, paužot, ka ap 70% Latvijā pieņemto likumu ietekmē Eiropas Savienība. Kalniete aicināja neatdot citiem savas tiesības izvēlēties, jo pasaulē ir valstis, kur cilvēki par šādām tiesībām ir gatavi atdot savas dzīvības. Āboliņa uzsvēra personīgo atbildību par to, kādā valstī dzīvojam, bet Stepaņenko biedēja ar karu – viņas partija būšot tā, kas nodrošināšot mieru Eiropā. Visbeidzot Pinto norādīja, ka turpmākie pieci gadi būs izšķiroši gan mieram, gan klimata pārmaiņām, gan cilvēku pamattiesībām, tādēļ jāiet balsot, lai dienā pēc vēlēšanām nepamostos Eiropā, ko pats vairs nemaz neatpazīsti.

Viss "Delfi" saturs par EP vēlēšanām ērtā un pārskatāmā veidā pieejams te.

Raidījuma epizodes ir pieejamas arī Apple un Spotify podkāstos.

Šo satura ciklu "Nākamais, lūdzu!" līdzfinansē Eiropas Savienība, izmantojot Eiropas Parlamenta dotāciju programmu komunikācijas jomā. Eiropas Parlaments netika iesaistīts tā sagatavošanā, un jebkāda informācija vai viedokļi, kas pausti saistībā ar šo projektu, tam neuzliek nekādu atbildību vai saistības; par projektu ir atbildīgi tikai programmas autori, intervējamās personas, redaktori vai izplatītāji saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem. Eiropas Parlaments arī neuzņemas atbildību par tiešu vai netiešu kaitējumu, kas var rasties, īstenojot šo projektu.