'Apvienotais saraksts' 'Nākamais, lūdzu': pierobežas 'apdrošināšana', ar Orbānu nedraudzēsies un kur Pīlēns?  (3)

Pozņaks atpazīstamību guvis, organizējot tā dēvēto "tviterkonvoju", kas piegādā lietotas automašīnas Ukrainas karavīriem frontē. Raidījumā piedalījās arī Raimonds Bergmanis, kurš savulaik bijis aizsardzības ministrs, bet šobrīd kā 14. Saeimas deputāts vada Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisiju. Viņš uz EP kandidē ar trešo kārtas numuru AS sarakstā. Trešais AS pārstāvis bija tā līdzpriekšsēdētājs Edvards Smiltēns, kurš pēc vēlēšanām kļuva par Saeimas priekšsēdētāju, bet, izjūkot Krišjāņa Kariņa (JV) valdībai un AS nonākot opozīcijā, šo amatu zaudēja un šobrīd turpina darboties kā Saeimas deputāts, bet uz vietu EP nekandidē.

Smiltēns atteicās atklāt, kurā no EP politiskajām grupām ievēlēšanas gadījumā darbotos AS deputāti – lēmums par to tikšot pieņemts pēc vēlēšanām. Prioritāte deputātiem būšot nevis veidot karjeru, bet aizstāvēt Latvijas intereses. Sarunas esot bijušas gan ar centriski konservatīvo Eiropas Tautas partiju (EPP) grupu, gan ar Eiropas Konservatīvo un reformistu (ECR) grupu. Tāpat tiekot apsvērta iespēja veidot pavisam jaunu politisko grupu, kas aizstāvētu tieši Eiropas austrumu robežas valstu intereses.

Šobrīd Eiropas līmenī nav skaidra Ungārijas prokrieviskā premjerministra Viktora Orbāna partijas "Fidesz" nākotne. Iepriekš tā darbojās EPP grupā, bet no tās izstājās īsi pirms plānota balsojums par "Fidesz" izslēgšanu. Nākamajā sasaukumā "Fidesz" varētu darboties ECR – vismaz tā vēlas Orbāns – bet vairākas ECR biedres, piemēram, no Čehijas un Rumānijas stingri pret to iebilst.

Jautāti, vai šāda sadarbība viņiem būtu pieņemama, AS politiķi atzina, ka nē. "Es neredzu, kā es varētu strādāt ar jebkuru, kurš jelkādā veidā atbalsta Krieviju vai pārstāv tās intereses," uzsvēra Pozņaks.

2017. gadā būdams Aizsardzības ministrs Bergmanis pēc vizītes Baltkrievijā izteicās, ka Latvijai ar šo valsti esot pragmatiska sadarbība drošības jomā. Jautāts, kā no šodienas pozīcijām vērtē savu izteikumu, Bergmanis atgādināja, ka pa šiem gadiem ļoti daudz kas mainījies. "Tas pragmatisms bija tas, ka mēs pēdējā valsts, kas robežojas ar Baltkrieviju noslēdzām sadarbības līgumu pr 15 kilometru gaisa telpas drošības zonu, mums izveidojās tiešie kontakti robežsardzē un tas viennozīmīgi tajā brīdī stiprināja mūsu drošību. Droši vien būs grūti pēc izmaiņām, kas ir notikušas, vēl kādam tur būt, bet tas, ka mēs ieguvām iespēju piedalīties ar daudz vairāk novērotājiem ļoti nozīmīgajās un bažas izraisošajās mācībās "Zapad"," viņš uzskaitīja.

Bergmanis lepojās, ka par šo iespēju novērot mācības "daudzas partnervalstis mūs apskauda". Viņš arī uzsvēra, ka tolaik Baltkrievija bijusi ES Austrumu partnerības valsts un "Latvijas valsts darīja ļoti daudz, lai Baltkrievija nenokļūtu tur kur tā šobrīd ir, līdzīgi kā šobrīd notiek ar Kaukāza valstīm kā Armēnija un Gruzija".

Apvienotais saraksts savā programmā piedāvā veidot pierobežas apdzīvotības atbalsta programmas, kurām jāiekļauj arī atbalsts piemēram māju celtniecībai vai iegādei. Pozņaks skaidroja, ka līdzīgi kā zaļais kurss, ES būtu jānosaka "spēka kurss", kas bez militārās industrijas ietvertu arī ekonomisko komponenti. "Pašos pamatos jābūt cilvēkiem, kuri grib to valsti aizsargāt. Un ir vietas un reģioni, kur to cilvēki dara nelabprāt, gan drošības, gan ekonomisku apsvērumu dēļ. Tas ir jālabo, tai skaitā subsidējot pierobežas reģionus, lai šī infrastruktūra tiem cilvēkiem būtu," viņš teica.

Uz iebildi, ka līdz šim ES dzīvojamo ēku iegādi atbalstījusi nav, Pozņaks atbildēja, ka līdz šim arī militāro lādiņu ražošanu ES nekad nav atbalstījusi. "Par to jau ir stāsts, ka ir cita situācija," viņš teica.

Jautāts, kā par šāda īpaša atbalsta nepieciešamību, lai Latvijas iedzīvotāji varētu sev pirkt mājas, pārliecinās tādas valstis kā Itālija, Grieķija, Spānija un Portugāle, Pozņaks atbildēja: "Tieši tāpat, kā viņš paskaidro, kāpēc viņš vispār kaut ko dod latvietim vai Lietuvietim. Es nevaru jums šobrīd iesniegt pierādījumus, kā es pārliecināšu. Mēs pārliecināsim, to darīsim!"

Smiltēns savukārt piebalsoja, ka citās ES valstīs jau saprotot, ka, ja neatbalstīs Ukrainu, Krievija kļūs par ES pierobežas valstu problēmu, un tādējādi arī visas ES problēmu. Jautāts, kāds tad ir AS pienesums, ja šīs valstis to pašas saprot, Smiltēns aizrādīja, ka žurnāliste "trivializējot" AS programmu.

Bergmanis savukārt norādīja – ja iepriekš ES neesot devusi finansējumu austrumu robežas žoga būvēšanai, tad nākotnē to jau došot.

03:26 Pozņaks atzina, ka šobrīd neplāno iestāties nevienā no AS veidojošajām partijām – viņam vienkārši ar sarakstu sakrītot redzējums par to, kas nākamajos piecos gados Eiropā darāms. Pozņaks arī nemācēja pateikt, vai neievēlēšanas gadījumā turpinās darboties politikā un kandidēs Saeimas vai pašvaldību vēlēšanās.

07:52 Pozņaks neslēpa, ka pilnīgi visos jautājumos ar AS nav vienisprātis: "Piemēram, es kā precēts katolis un trīs bērnu tēvs neredzu apdraudējumu partnerattiecību regulējumā." Lomu saraksta izvēlē arī spēlējusi iespēja kļūt par tā līderi: "Man nešķiet aizraujoši būt sarakstā ķeksīša pēc bez izredzēm tikt ievēlētam."

13:03 Uz jautājumu, kāpēc vēlēšanās nekandidē AS dibinātājs Uldis Pīlēns, Edvards Smiltēns atbildēja, ka Pīlēna lomu AS saskatot nacionālajā politikā.

22:35 AS ir arī pašiem savs Eiropas Komisijas komisāra amata kandidāts – Smiltēns atklāja, ka tas esot Bergmanis, kurš varētu kļūt par Aizsardzības komisāru. Šāda amata gan vēl nav, bet AS sola tādu izveidot. Pats Bergmanis piebilda, ka šāda amata izveidi atbalstot arī EK prezidente Urzula fon der Leiena.

46:57 Jautāts par Eiropas zaļo kursu, Bergmanis atgādināja, ka lielākā ekoloģiskā katastrofa šobrīd notiek tieši Ukrainā. Smiltēns kritizēja, ka ES pieņēmusi lēmumus par zaļo kursu, neesot gatava pati saražot tam nepieciešamās tehnoloģijas un tādējādi ES zaļais kurss stiprina nedraudzīgās Ķīnas ekonomiku. Tādēļ AS uzskata, ka ar likumu jāliek visas zaļās tehnoloģijas ražot tikai pašā ES.

59:54 AS solīja panākt garantijas no ES, ka kara gadījumā, investoru ieguldījumi kara skartajās valstīs tiks atmaksāti. Tā būtu apdrošināšanas polise, kas ne tikai veicinātu vienmērīgas investīcijas, bet arī labākā motivācija rūpēties par Eiropas ārējās robežas drošību. ES Pierobežas valstis zaudē savu konkurētspēju tikai atrašanās vietas dēļ, un tas ir jākompensē, skaidroja Pozņaks.

Viss "Delfi" saturs par EP vēlēšanām pieejams šeit. Raidījuma epizodes ir pieejamas arī Apple un Spotify podkāstos!

Šo satura ciklu "Nākamais, lūdzu!" līdzfinansē Eiropas savienība izmantojot Eiropas Parlamenta dotāciju programmu komunikācijas jomā. Eiropas Parlaments netika iesaistīts tā sagatavošanā, un jebkāda informācija vai viedokļi, kas pausti saistībā ar šo projektu, tam neuzliek nekādu atbildību vai saistības; par projektu ir atbildīgi tikai programmas autori, intervējamās personas, redaktori vai izplatītāji saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem. Eiropas Parlaments arī neuzņemas atbildību par tiešu vai netiešu kaitējumu, kas var rasties, īstenojot šo projektu.