Sankcijas pret Krieviju ir neefektīvas un atceļamas, Ukrainas pievienošanās Eiropas Savienībai (ES) ir iespējama, bet bez jebkādām "atlaidēm", savukārt Latvijai pagaidām jāpaliek savienībā, taču šis lēmums būtu jāpārskata, "ja ES turpinās mūs žņaugt" – šādas idejas pirmdien Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām veltītā raidījumu cikla "Nākamais, lūdzu!" epizodē pauda partijas "Stabilitātei" politiķi. Kandidāti arī komentēja divu "Stabilitātei!" deputātu atšķelšanos no Saeimas frakcijas, par ko partijas vadītājs Aleksejs Rosļikovs pauda: "Parlamentā situācija ir diezgan unikāla un, ja cilvēks nekad tur nav bijis, nav iespējams arī saprast, kā viņš uzvedīsies, nonākot tur. Tas viennozīmīgi ir katru reizi risks."
Žņaudzošā Eiropa
Jau kandidējot Saeimas vēlēšanās, "Stabilitātei!" teicās pārskatīt Latvijas atkarību ES ietvaros - prioritāras ir valsts intereses vai izstāšanās no "žņaudzošās savienības". Kaut arī SKDS aptaujas liecina, ka vairāk nekā trešdaļa "Stabilitātei" vēlētāju aptaujā uzskata, ka dalība ES Latvijai nākusi par labu, pēc Rosļikova domām, Eiropa patīk "ierēdņiem ar labām algām". "Stabilitātei!" vēlētājs esot vairāk atkarīgs no reālās ekonomikas un darbavietām valstī, rezultātā nevarot būt divu domu, ka viņu vēlētāji atbalstot šādu nostāju. Partijas EP deputāta amata kandidāts Pāvels Kuzmins uzsver – ne visi cilvēki izjūt labumus, ko sniedz dalība ES.
Uz skatītāja jautājumu, vai "Stabilitātei!" iestāsies par Latvijas izstāšanos no ES, "Stabilitātei!" EP vēlēšanu saraksta līderis Ņikita Piņins pauž - pagaidām Latvijai esot jāpaliek ES. Rosļikovs uzskata - ja nekas nemainīsies un ES "turpinās žņaugt Latviju", no tās jāizstājas. Viņš arī kritizēja, ka Eiropas piemērotās sankcijas Krievijai rada ekonomiskas grūtības Latvijas iedzīvotājiem, tāpēc sankcijas būtu jāatceļ. Piņina ieskatā, lai Eiropas ekonomikā panāktu izaugsmi, jāatgriežas pie naftas un gāzes iegādes no jebkuriem avotiem pēc iespējas lētāk, tai skaitā no Krievijas.
Ukrainai - nekādas atlaides
Uz jautājumu, vai nepieciešama ES paplašināšanās, tajā uzņemot Ukrainu, Kuzmins saka: "Kad Ukraina pierādīs kā neatkarīga valsts, kurā ir miers, ka tā var nodrošināt visus Kopenhāgenas kritērijus, par to vismaz kaut kad tālākā nākotnē var [runāt], bet rūpīgi analizējot, jo Ukraina ir milzīga valsts. Nekādas atlaides! Lai Ukraina izpilda visus priekšnosacījumus, un tad nākotnē mēs teorētiski varam par to runāt, bet šobrīd – nekādā gadījumā!"
"Nav iespējams saprast, kā cilvēks uzvedīsies, nonākot parlamentā"
Deputātiem arī nācās paust viedokli par dažādiem skandāliem, ko izraisīja nu jau bijusī Saeimas deputāte, kādreizējā "Stabilitātei!" politiķe Glorija Grevcova. Rosļikovs atturējās komentēt iepriekš paša pausto, ka meli informācijā, ko Grevcova iesniedza Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK), bijuši tikai "pārrakstīšanās kļūda". Tāpat politiķi izvairīgi komentēja Grevcovas pausto, ka ne visa informācija Okupācijas muzejā atbilst patiesībai, par ko vēlāk viņai izvirzītas apsūdzības saistībā ar Krievijas īstenoto kara noziegumu attaisnošanu un nacionālā naida izraisīšanu. "Bet tas nav saistīts ar Eiropu! Kāpēc kungiem jākomentē Glorijas dzīve?" sašuta Rosļikovs, taujāts, vai deputāti viņas iepriekš paustajam piekrīt.
Savukārt, runājot par Viktorijas Pleškānes izslēgšanu no "Stabilitātei!" frakcijas šā gada janvārī pēc brauciena uz Ķīnu, Rosļikovs skaidroja – partija atsakās sadarboties ar esošo varu, "un nekāda varianta tur vairāk nav. Ja kāds no mums to grib, mēs vienmēr esam gatavi palaist to cilvēku brīvībā, lai viņš varētu realizēt savas ambīcijas". Jautāts, par ko liecina tas, ka partija zaudējusi šos frakcijas deputātus, partijas vadītājs saka: "Diemžēl ne visi cilvēki, kas nonāk pirmo reizi parlamentā, spēj iziet caur uguni un caur citām pārbaudēm, kas viņus sagaida. Parlamentā situācija ir diezgan unikāla un, ja cilvēks nekad tur nav bijis, nav iespējams arī saprast, kā viņš uzvedīsies, nonākot tur. Tas viennozīmīgi ir katru reizi risks." Politiķi, kas no "Stabilitātei!" kandidē uz EP, gan būšot prognozējamāki.
Piedāvājam iepazīties ar raidījuma saturu:
02:26 Pirms Saeimas vēlēšanām Rosļikovs atteicās nosodīt Krievijas rīcību iebrūkot Ukrainā, sakot, ka jāsagaida, kamēr beigsies karš. Karš turpinās trešo gadu, bet jauni secinājumi viņam šajā jautājumā neesot radušies. ES kontekstā "nav jēgas par to runāt," piebilst Kuzmins.
06:11 Jautāti, vai nosoda Krievijas pilna mēroga iebrukumu Ukrainā, "Stabilitātei" politiķi izvairās no tiešas atbildes. Rosļikovs pauž, ka neatbalstot nekādas sankcijas, "kas skar manas tautas labklājību", Kuzmina ieskatā Krievijas iedzīvotāji paši izvēlas, kas notiek viņu valstī.
08:08 Piņins nevēlas komentēt savu nostāju Krievijas iebrukuma jautājumā, aizbildinoties, ka nenosodīšana nozīmētu likuma pārkāpumu. Rosļikovs viņam piebalso – "kad strādā likums, tad sirds jau nevar runāt!"
10:49 Kuzmins, runājot par Uzvaras pieminekļa nojaukšanu, piesauc Aušvicas koncentrācijas nometnes memoriālu, kas esot labs piemērs, kā Polija piemin vēsturiskos notikumus.
12:13 Jautāts par pirms Saeimas vēlēšanām doto solījumu atrast pantu, pēc kura sodīt tā dēvētā Uzvaras pieminekļa nojaucējus, Rosļikovs taisnojas, ka, darbojoties opozīcijā, to nevarētu panākt, tādēļ neesot jēgas no "deklaratīviem solījumiem".
17:07 "Stabilitātei!" programmā iekļautais mērķis Latvijai izstāties no "NordPool" biržas palīdzēšot uzlabot pieejamību elektrībai, ūdenim un siltumam, klāsta Piņins.
19:14 Piņins pauž - pagaidām Latvijai esot jāpaliek ES, bet iedzīvotājiem neizdevīgi lēmumi jākompensē. Rosļikovs uzsver - ja ES "turpinās žņaugt Latviju", no tās jāizstājas. Kuzmins "Stabilitātei!" raksturo kā "eirokritiķus", nevis eiroskeptiķus.
25:54 Nākamajā EP būšot krietni vairāk pret Eiropu kritiski noskaņotu spēku, kas vēlas situāciju mainīt, pārliecināts Rosļikovs.
28:59 Ukrainu varētu uzņemt ES kaut kad tālākā nākotnē, kad tajā valdīs miers un tā izpildīs visus kritērijus bez atlaidēm, saka Kuzmins. Piņins uz to raugās kā uz ekonomisku, nevis politisku jautājumu.
31:48 "Viņi nedzīvo kopā, kāpēc viņam ir jākomentē Glorijas dzīve!" Rosļikovs kļūst manāmi neapmierināts, kad raidījuma vadītāja vaicā, vai viņi piekrīt Glorijas Grevcovas vērtējumam par Okupācijas muzeja ekspozīciju.
38:38 "Stabilitātei!" ieskatā, ES attiecībām ar Ķīnu jābūt pragmatiskām, "sadarbīgām", "konstruktīvām, bet izdevīgām" - balstītām ekonomiskos, nevis politiskos apsvērumos.
43:25 "Stabilitātei!" sagaida, ka EP iegūs divus mandātus. Kandidātiem, kam ir izredzes to iegūt, ar angļu valodu grūtību neesot.
45:08 Rosļikovs kritizē liegumu aģitēt krievu valodā kā pazemojošu un pauž pārliecību, ka krievu valoda būtu jānosaka par vienu no oficiālajām ES valodām.
49:58 Konceptuāli zaļais kurss un klimata mērķi ir svarīgi, saka Piņins, tomēr prioritāte esot dzīves dārdzība un citi jautājumi. Kuzmins piebilst – ja zaļais kurss kaitē ekonomikai, tā mērķi jāpārskata.
52:51 Kā galvenās prioritātes labas pārvaldības un pretkorupcijas jomā Rosļikovs min stingrāku kontroli pār ES fondu naudas izlietošanu un nepieciešamību mainīt amatpersonu ievēlēšanas kārtību.
57:10 Eiropas konkurētspējas un ekonomiskās izaugsmes galvenā problēma ir atteikšanās no lētas gāzes un naftas importa, pauž Piņins. Viņš uzskata: "Ja gribam, lai mūsu ekonomika augtu, jāatgriežas, jāturpina pirkt energoresursus, kur tas vien ir iespējamas par pēc iespējas zemāku cenu," tai skaitā no Krievijas.
58:15 Kuzmins piebalso – ekonomikas izaugsmei un konkurētspējai jāpārskata sankciju politika. Rosļikova ieskatā arī mangāna rūdas tranzīta caur Latviju aizliegums nav atbalstāms.
1:00:20 Uz jautājumu, vai Latvija var iztikt bez sadarbības ar Krieviju, Piņins pauž – sankcijām neesot jēgas, jo Krievijas ekonomika turpina augt, kamēr Eiropas – stagnē. Rosļikova ieskatā vienīgais veids, kā palīdzēt sabiedrībai izdzīvot, ir sankcijas pret Krieviju atcelt.
1:05:04 Kā divus labos piemērus ES ietvaros, kam līdzināties, cīnoties par savām interesēm, Kuzmins izceļ Slovākiju un Ungāriju.
Viss "Delfi" saturs par EP vēlēšanām pieejams šeit. Raidījuma epizodes ir pieejamas arī Apple un Spotify podkāstos!
Šo satura ciklu "Nākamais, lūdzu!" līdzfinansē Eiropas savienība izmantojot Eiropas Parlamenta dotāciju programmu komunikācijas jomā. Eiropas Parlaments netika iesaistīts tā sagatavošanā, un jebkāda informācija vai viedokļi, kas pausti saistībā ar šo projektu, tam neuzliek nekādu atbildību vai saistības; par projektu ir atbildīgi tikai programmas autori, intervējamās personas, redaktori vai izplatītāji saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem. Eiropas Parlaments arī neuzņemas atbildību par tiešu vai netiešu kaitējumu, kas var rasties, īstenojot šo projektu.