Nacionālā apvienība "Nākamais, lūdzu!": Pūpolu neaudzinās, "visi mīnus viens" un "esam īpašs reģions!"

NA saraksta pirmais numurs Zīle ir EP deputāts jau 20 gadus, un 2022. gadā ievēlēts par vienu no EP priekšsēdētājas vietniekiem. Raidījumā piedalījās arī bijusī Saeimas priekšsēdētāja un Aizsardzības ministre, tagad Saeimas deputāte Ināra Mūrniece, kura uz EP kandidē ar otro kārtas numuru. Trešais sarunas dalībnieks bija Rihards Kols, kurš Saeimā jau ilgstoši vada Ārlietu komisiju. Viņš uz EP kandidē ar trešo kārtas numuru.

Dace Melbārde (JV) savu EP deputāta mandātu ir nolikusi, lai kļūtu par jaunās ārlietu ministres Baibas Bražes parlamentāro sekretāri. Viņas vietā EP deputāta mandātu uz atlikušajiem dažiem mēnešiem saņēmis Ansis Pūpols, kurš 2019. gadā kandidēja no NA saraksta. Neizpratni sabiedrībā gan raisīja Pūpola ieraksts sociālajos tīklos, kur, paužot gatavību kļūt par deputātu, viņš, nevis uzskaitīja iecerētos darbus, bet priecājās, ka pāris mēnešalgas no EP noderēšot filmēšanas tehnikas iegādei.

"Tas ir bēdīgi. Es esmu arī publiski teicis, ka man, tas ko viņš uzrakstīja, liekas nepieņemami, bet, lai viņš pats tagad skaidro šo situāciju," teica Zīle. Viņš gan arī nekautrējās kritizēt Melbārdi, ka viņa mandātu nolikusi, kad beigusies pēdējā EP darba nedēļa šajā sasaukumā.

Jautāts, kādēļ tad šāda kritika no NA nesekoja uzreiz Pūpola ierakstam sociālajos tīklos, Zīle uzstāja, ka "nenodarbojamies ar audzināšanu tik daudz", un atkārtoti vērsa uzmanību, ka "situācija ir absurda", proti, Pūpols pie mandāta ticis brīdī, kad tas jau faktiski beidzis darbu.

Ar Pūpolu privāti Zīle neesot runājies par viņa plāniem EP, bet Kols piebilda, ka Pūpolam ar NA vairs "īsti nav saistība". Uz jautājumu, vai šāda Pūpola attieksme negrauj vēlētāju uzticību, Zīle atcirta: "Grauj, tāpēc es viņu publiski kritizēju, bet kāpēc man ar viņu individuāli jārunā, jo viņš nav partijas [biedrs – red.]?"

Jautāti, vai tas nozīmē, ka nākotnē nevienās vēlēšanās Pūpols no NA sarakstiem vairs nekandidēs, politiķi gan vairījās sniegt viennozīmīgu atbildi. "Es nezinu, kādi cilvēki nākotnē varētu nokļūt mūsu partijā. Es domāju, ka nē. Mans personīgais viedoklis ir nē, bet partija mums ir demokrātiska, mums valde pieņem jaunos biedrus, lemj par sarakstiem. Ja vajag, tad arī dome un pilnsapulce," viņš teica.

NA savā programmā sola atbalstu Ukrainai, bet iestājas arī pret Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu veto tiesību ierobežošanu, aizstājot to ar kvalificēto vairākumu. Līdz šim, piemēram, Ungārija, kurā pie varas ir prokremliskais Viktors Orbāns, savas veto tiesības izmantojusi, lai kavētu ES atbalstu Ukrainai.

Kā atrisināt šo pretrunu? "Kā mēs redzējām ir arī dažādi mehānismi, kas nav atrunāti līgumos. Nu, paliek aiz durvīm, neieradās telpā vai kas tamlīdzīgs. Protams, tas nav ilgtspējīgi un neko labu neliecina par lēmumu pieņemšanas procedūru, bet mēs varētu runāt, ka, pieņemsim, attiecībā uz ārpolitiku un drošības politiku būtu "visi mīnus viens"," piedāvāja Kols. Proti, ja visas pārējās valstis ir vienisprātis, viena pati valsts lēmumu nobloķēt vairs nevarētu.

Zīle arī atgādināja, ka veto aizstāšana ar kvalificēto vairākumu ārlietu jautājumos ne vienmēr varētu būt Latvijas interesēs. Gan Zīle, gan Kols gan uzsvēra, ka šo mehānismu mainīt var tikai mainot ES pamatlīgumus – viens pats EP to izmainīt nevar.

NA savā vēlēšanu programmā uzver, ka nepiekrīt jaunajam ES migrantu pārdales mehānismam, kas dalībvalstīm liek tos vai nu uzņemt no citām valstīm, vai arī maksāt par neuzņemšanu. Vienlaikus tā savā programmā uzstāj, ka Latvijai un citām ES valstīm, kas robežojas ar Krieviju, jāsaņem atbalsts robežas stiprināšanai, tostarp žoga izbūvei. Pār Austrumu robežu jau ilgstoši Latvijā cenšas iekļūt migranti. Vai paši politiķi nesaskata te pretrunu – ko darīt, ja Latvija ar migrantu spiedienu viena pati vairs netiek galā?

"Bet piedodiet, tad jau tiek ieslēgti pilnīgi citi panti un citi algoritmi, kur tad armija palīdz sargāt robežu!" uzstāja Mūrniece.

Zīle tikmēr atgādināja, ka ne visas ES valstis robežojas ar "trešajām valstīm", piemēram, Čehija, bet Kols uzstāja, ka "mēs absolūti esam solidāri ar Dienvidu valstīm", sūtot viņiem palīgā robežsargus un citus resursus. Viņi arī norādīja, ka esot atbalstījuši daļu ES jaunā migrācijas regulējuma, piemēram, to, kas skar vienotu datubāžu izveidi un sadarbību ar migrantu izcelsmes valstīm.

"Es teiktu, ka mēs esam īpašs reģions! Tomēr tā ir ES un NATO Austrumu robeža. Blakus mums ir agresorvalsts, kas uzsākusi karu pret Ukrainu, blakus mums ir arī agresorvalsts atbalstītājvalsts Baltkrievija, kas "izceļas" ar hibrīdoperācijām un migrantu piesaistīšanu. Tā ir situācija, kas ir pilnīgi cita nekā citām valstīm," skaidroja Mūrniece.

02:48 Saeimas komisijām nodotais likumprojekts, kura mērķis ir aizliegt priekšvēlēšanu debates krievu valodā, pielīdzina debates politiskai aģitācijai. Tas raisījis Latvijas Žurnālistu asociācijas nosodījumu, jo debates ir žurnālistisks darbs, nevis poilitiķu reklāma. NA ir starp grozījumu iesniedzējiem, bet Mūrniece, kura pati pirms došanā politikā bija žurnāliste, tikai pēc vairākkārt uzdota jautājuma, atzina, ka likumprojekts "nav ideāls" un tā redakcija – "ne tuvu ne galīgā".

15:20 "Man nebija pārsteigums, ka Dace Melbārde mūs atstāja," atzina Zīle, jautāts par Melbārdes pāriešanu no NA uz "Jauno Vienotību". Viņš šo rīcību nodēvēja par "politisko nodevību", bet atzina, ka nav mēģinājis Melbārdi pārliecināt palikt NA rindās.

18:29 Melbārde savu deputātes mandātu ir nolikusi, viņas vietā uz dažiem atlikušajiem mēnešiem stājies Ansis Pūpols. Pūpola izteikumu, ka dažu mēnešu alga Eiroparlamentā noderēs filmēšanas tehnikas iegādei, Zīle saucs par "nepieņemamu" tomēr atteicās to sīkāk komentēt, sakot, ka jājautā pašam Pūpolam.

29:48 Uz EP no NA kandidē pieci no 12 Saeimas frakcijas deputātiem. Uz jautājumu, vai tā ir laba prakse, nepabeidzot vienu termiņu, kandidēt uz citu darbu, Mūrniece atbildēja, ka NA vismaz kā kandidātus nepiesakot ministrus. NA gan šobrīd ir opozīcijā un ministru amatus tās politiķi neieņem. Kols savukārt nesniedza skaidru atbildi, vai ievēlēšanas gadījumā EP nostrādās visu piecu gadu termiņu sakot, ka Latvijai vajag spēcīgāko iespējamo pārstāvniecību. Turpretī Zīle apsolīja, ka nacionālajā politikā vairs neatgriezīšoties un atlikušo karjeru pavadīšot EP.

43:08 Komentējot žurnāla "Ir" vēstīto, ka NA draud valsts finansējuma zaudēšana uz gadu un prasība atmaksāt aģitācijā pārtērētos 210 000 eiro, Mūrniece atgādināja, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs vēl oficiālu lēmumu par to pieņēmis nav, to varēs pārsūdzēt, un runa jebkurā gadījumā ir par likuma interpretāciju, kā pareizāk jātērē valsts finansējums, nevis melno vai pelēko kasi kā citām partijām.

54:01 Kols solīja, ka ES plānotais bēgļu pārdales mehānisms – uzņem bēgļus no citām ES valstīm, vai arī maksā par neuzņemšanu – praksē nedarbošoties un tas esot tikai laika jautājums, cik ātri būs jābalso par jaunu risinājumu.

59:35 Uz skatītāja jautājumu par Ogres mēra Egila Helmaņa kontaktiem ar Krievijas miljardieri Pjotru Avenu, Mūrniece atbildēja – šis jautājums partijā esot izrunāts "ne vienu reizi vien", to skatījusi arī ētikas komisija. "Tas ir jautājums no pagātnes – viņš pieļāvis kļūdu, tā arī uzskatām un ejam uz priekšu," viņa teica. Arī Kols piebalsoja, ka tas esot noticis "sen", 2023. gada sākumā.

01:05:50 Lai ES turpinātu iestāšanās sarunas ar Gruziju, tai jāizdara mājasdarbs – oktobrī vēlēšanās jānomaina prokrieviskā "Gruzijas sapņa" vara. "Nevar uzņemt valsti ar prokremlisku valdību," uzsvēra Zīle.

01:16:35 "Nevaram šūt vienu uzvalku visiem!" Zīle kritizēja ES zaļo kursu, norādot, ka tas neesot pieskaņots dalībvalstu individuālajām vajadzībām un izmaksāšot pārāk dārgi. Tādēļ zaļais kurss esot būtiski jārevidē.

Viss "Delfi" saturs par EP vēlēšanām ērtā un pārskatāmā veidā būs pieejams šeit. Raidījuma epizodes ir pieejamas arī Apple un Spotify podkāstos!

Šo satura ciklu "Nākamais, lūdzu!" līdzfinansē Eiropas Savienība, izmantojot Eiropas Parlamenta dotāciju programmu komunikācijas jomā. Eiropas Parlaments netika iesaistīts tā sagatavošanā, un jebkāda informācija vai viedokļi, kas pausti saistībā ar šo projektu, tam neuzliek nekādu atbildību vai saistības; par projektu ir atbildīgi tikai programmas autori, intervējamās personas, redaktori vai izplatītāji saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem. Eiropas Parlaments arī neuzņemas atbildību par tiešu vai netiešu kaitējumu, kas var rasties, īstenojot šo projektu.